Oktobra muzeji un izstādes

Ar savu muzejpartneri aizvien vēl ievērojam ikmēneša rituālu - viena līdz divu muzeju apmeklēšanu. Oktobrī atzīmējāmies "Mākslas un tehnoloģiju kvartālā "Sporta 2"", kurp devos pirmoreiz. Pirms tam dzirdēju ne pārāk labas atsauksmes, piemēram, ka "nevar visu redzēt no tās vietas, kur sēdi" un "pirms diviem gadiem bija foršāk", un "tas nepaņem pat pusstundu!"... Bet... man nebija, ar ko salīdzināt, jo es nācu uz ko šādu pirmoreiz. Bet... kuram tad neļāva palikt pēc vēl viena seansa uz nākamo vai vēl nākamo un baudīt pasākumu no dažādām vietām, skatupunktiem? Uzzinot, ka senāk te bijusi zefīru ražotne, es labprāt teiktu, ka Kristīnes Luīzes Avotiņas gleznu parāde bija tikpat garda kā šie saldumi! Un man negribas šo salīdzinājumu izdzēst, pārrakstīt tikai tāpēc, ka man pašai zefīri nav garšojuši nekad. 😀 Jo ir, ir viss domāts pozitīvi. 😊

Par gaumi nestrīdas. Parasti man latviešu mākslā pietrūkst krāsu. Ne jau nu Avotiņa vienīgā, kas mūsdienās nebaidās no košuma, taču viņa ir vienīgā, kuras darbi man patīk. Pirmoreiz gan biju multimediālā izstādē. Nemēģināju iztēloties un uzzināt, kas tas ir, jo bija bažas, ka tas veids man tiešām nepatiks... Un tomēr, es teikšu, gleznas atdzīvošanās ir kas unikāls!


Tomēr šādas tādas korekcijas muzeju rituālā jau ir paredzamas. Ziemas sezonas laikā, kad mēdz būt krietni augstāki dzīvokļu rēķini, lēmām neņemt vērā ieskicēto apmeklējamo muzeju sarakstu, bet doties turp, kurp var aizdoties bez maksas. Tā nu nesagaidījusi pat novembri, bet ārpuskārtas brīvdienu gan, piektdien nepilnu piecu stundu laikā pabiju trīs bezmaksas izstādēs un vienā bezmaksas muzejā.

Kādreizējam Rīgas mēram Džordžam Armitstedam, pie kura pieminekļa netālu no Operas mēdz daudzi bildēties, šonedēļ 170. jubileja. Pieminot mēru un popularizējot Rīgas jūgendstilu, otrdien atklāja bērnu darbu izstādi "Veltījums Rīgai". Skatāma Rīgas Domes 5. stāvā, izejot drošības kontroli.

Salīdzinot ar pārējām piektdienas izstādēm, šajā es pavadīju visvairāk laika. Patika, jo esmu jūgendstila fane. 😊 Tobrīd biju vienīgā apmeklētāja. Darba laiks nav īpaši draudzīgs apmeklētājam.  Izbrīnīja, ka Rīgas Domē pil jumts un ne vienā vietā vien...
Izstāde skatāma līdz 26. novembrim.
Pirmdiena - ceturtdiena: 8.30 - 17.00
Piektdiena: 8.30 - 16.00

Kongresu nama foajē ikgadējā Austrumu mākslas un kultūras festivāla "Rumi fest" ietvaros piedāvā izstādi "Mūsdienu klasiskā Turcijas māksla".

Daudz kaligrāfijas un ebru ziedu. Mani ļoti fascinē ebru (gleznošana uz ūdens virsmas ar speciālām krāsām). Traucēja lampu atspīdumi stiklā. Piedāvājums diezgan unikāls, bet vidējais apmeklētājs te nonāk nejauši, nākot pēc biļetēm uz kādu no kasēm.

Izstāde skatāma līdz 23. novembrim.  

Nav īpašu norāžu par darba laiku. Kā strādā Kongresu nams, tā arī pieejama šī izstāde.

"Zuzeum" vēl top, bet Izraēlas laikmetīgās mākslas izstāde "Sapņi un Drāmas" jau ir! Senos laikos te ražoja stiklu vai korķi (lasu dažādu informāciju internetā), tad rīkoja izklaides pasākumus un nu te būs Zuzānu laikmetīgās mākslas centrs.

Unikāla iespēja iepazīties gan ar telpām, gan izraēļu mūsdienu mākslinieku darbiem. Esot vērienīgākā šāda izstāde Baltijā, bet vai nu plašums pret darbu daudzumu, vai pustumsa, vai vienkārši mans nogurums, bet es to izstaigāju ļoti ātri. Un palika tāda kā vilšanās. Vienīgais autors, pie kura pakavējos ilgāk - Erezs Izraeli, kurš gleznojis uz papīra ar grafītu un zelta krāsu.

Izstāde skatāma līdz 5. novembrim.
Kad sāku meklēt, tad neatrodu, vai visas dienas, bet, kad ir, tad no plkst. 12.00 - 18.00. šķiet, ka piektdienā bija līdz 20.00.

Vienā no "Trim brāļiem" iekārtojies Arhitektūras muzejs.  

Sadomājusies, ka šis nu būs mans favorīts, vīlos tik, cik var vilties. Reizēm labāk kārtīgi izpētīt mājas lapu, jo pastāvīgas ekpozīcijas šim muzejam nav. Šobrīd te izstāde "Ziemeļu kvartāls" - daži Baltijas valstu, Sanktpēterburgas, Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas un Somijas projekti bildēs. Tos var aplūkot līdz 1. decembrim.

Muzejs atvērts:

pirmdien 9.00 - 18.00

otrdien - ceturtdien 9.00 - 17.00

piektdien 9.00 - 16.00

Ja Arhitektūras muzejs bez maksas pieejams ikdienā, tad Rīgas Birža šādu iespēju piedāvā katra mēneša pēdējā svētdienā. Vakar ap pusdienlaiku biju klāt. Pie kases pagara rinda, bet visi sadalījās starp maksas un bezmaksas zālēm, tāpēc viss bez burzmas. Kad gāju prom, tad gan rinda bija trīs vai pat četras reizes garāka, daļa bija aiz ārdurvīm.

Viss tik skaisti, ka noteikti nākšu kaut kad vēl. 😊 Un šis muzejs noteikti izpelnīsies vēl kādu ierakstu no manis.