Nupat vēl prātoju, vai man ir vai nav kāds telpaugs, kuru es gribētu par katru cenu? Ir man ziedošas un neziedošas puķes. Ir čieptas lapas un pašieaudzētas, ir pirktas, ir iemainītas. Falenopši tikpat kā nozaudēti, paplašināta sanpauliju kolekcija... Jā, lai cik interesanti nebūtu, šoreiz mani uz Salaspili aizveda tieši sanpaulijas. ⚘ Virtuāli sekoju šo augu faniem no Ukrainas un ik pa laikam redzu tādas skaistules! Pieņemu, ka aktīvisti mainās ar augiem un pasūta tos pasaules mērogā, bet es nolēmu tā pieticīgi tepat Latvijā pameklēt. Pagaidām tikai virtuāli un bez lielām sekmēm, taču tā es nonācu līdz Nacionālajam Botāniskajam dārzam, kura Oranžērijas augu nodaļa arī piedāvā dažādus telpaugus (tikai gadatirgos). Sanpaulijas gan ne, bet tas nemainīja vēlmi braukt izlūkos.
Laikam pilsētas svētkiem par godu šoreiz ieeja gan dārzā, gan oranžērijā, gan tirgū bez maksas, bet, izrādās, ka arī šogad ikdienā ir iespēja saņemt atlaidi, ja esi ieradies ar vilcienu.
Bija prātā, ka nupat kaut kāds brīnums ziedēja, bet tā arī to tur, uz vietas esot, neizdevās atcerēties. Mierīgs tagad prāts, jo to jau nemaz parasts cilvēks ieraudzīt nevarēja! 😀 Bet vismaz kaut ko no karalienes "radiem" esmu piefiksējusi:
Skatos, ka sanācis sarkano ziedētāju bilžu pārsvars:
Un tad vēl tādi, radniecīgos toņos:
Pirmoreiz sanāca te ieraudzīt ne tikai zaļus citronus:
Tā kā cilvēku vairāk kā ierasts un bildēja arī kādu jauno pāri, izlavierēju pa visām zālēm diezgan ātri. Tas, kas sabildēts, laikam ir īpaši uzrunājis mani. 😉
Un vēl te daži neziedošie:
Salaspils Botānisko dārzu pēdējos gados esmu apmeklējusi tik bieži (pat ziemā), ka ārā neko īpašu nepamanīju. Īrisi sāk ziedēt, jā...
Tad vēl nolēmu aiziet līdz tulpjukokam. Tas zied tā ap manu dzimšanas dienu, taču šogad dabā viss iekavējies. Manīju vien dažus pumpurus. Tāds sanīcis rādījās. Iespējams, sals apskādējis. Bet vismaz pēcāk taka mani aizveda pie kāda cita brīnuma - rozā kastaņas:
Esot jau Rīgā pat aleja ar tādām, tik man nav gadījies tur būt. Vismaz, kad kastaņas zied. 😀
Pirkumi mani arī visi tādi uz sarkanā pusi, bet kūstu ēst dēļ šīs balzamīnes! Tāda apņurcīta, saulē izvītusi, cerams, dzīvos!
Nu jā, varbūt nav konkrēta telpauga bez kura es nevarētu, bet man būtu grūti nenopirkt rožu līdzinieces. Lūk, balzamīnei ziedi kā rozei. Zinu, ir arī tādas pelargonijas, sanpaulijas... Mini rozīte, kas paredzēta telpām, gan pie manis neizdzīvoja, iespējams, ka bija ar kādu kaitēkli no tirgotavas atnākusi... Tāpēc ar pašām rozēm pagaidām neaizraujos. Nesen uzzināju, ka peonijas sauc par svētajām rozēm. Skaisti!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru