Praksē parasti sanāk tā, ka rudenī tas notiek pēkšņi. :) Kļūst tik auksts, ka vienā dienā nav citas izejas, kā ķerties klāt drēbju maiņai. Pavasarī tādas steigas nav. Varbūt pareizāk, es to ignorēju. Tā pilnīgi droši to varu ieplānot pēc ievu ziedēšanas, lai gan reizēm arī uz Jāņiem kažoku savajagas. :)
Kas man piederas pie drēbju pārkravāšanas? Mitra lupatiņa, ar ko iztīru visus plauktus un atvilktnes. Jūtos drošāk, ja plauktu sienas nopūšu ar pretkožu līdzekli. Neesmu es šos taurenīšus manījusi te lidināmies, bet, kā jau saka, lidinās tikai tēviņi, mātītes klusām dēj olas un kāpuri grauž... Un nesen atklāju viņu nedarbus. Eh, lavandu smarža nav patraucējusi, tagad izlēmu pārbaudīt citu metodi - ziepju likšanu plauktos. Džemperiem, jakām un vilnas zeķēm parasti arī uzpūšu līdzekli, pirms ieziemoju. Papilddrošībai šīs riska grupas apģērbus uzglabāju speciālajos vai parastajos maisos (lai gan parastie kodēm nav nekāds milzu šķērslis...). Varbūt man ir kožu fobija, bet, sadzīvojot ar paklājiem un vecām mēbelēm, esmu aizdomu pilna. :D
Jāpiebilst, ka man ne vienmēr tās ir tikai divas reizes gadā, kad drēbes dabū trūkties. Varbūt tieši rudenī man atliek mazāk laika analīzei, bet pienāk, piemēram, auksta ziemas brīvdiena, kad ārā īsti iet negribas, velku visu ārā un vērtēju. Apģērbu pārkravāšanai un šķirošanai parasti veltu visu dienu. Tāds liels pasākums. :) Es tagad domāju, ja ģimenē nav augošu bērnu un ir mazi ienākumi, varbūt tam nav jānotiek katru gadu? Pārkravāt, protams, gan vajag, kaut vai mošķīšu dēļ, bet citādi varbūt nav aktuāli...
Domāju, skat, kā mainījusies attieksme pret lietoto apģērbu. Piemēram, kad vērās vaļā pirmie "humpalu" veikali. Bija, kas skrēja turp un bija, kam izglītība neļāva... Tagad tās bodes ir saradušās nospiedoši daudz. Tikai Rīgā var pastāvēt zīmolu veikali, citās pilsētās un laukos būs lietoto preču veikaliņu īpatsvars... :( Varbūt ne visi skaļi klaigā, ka iet uz šādiem veikaliem, tomēr gandrīz visi zina, ka tur mēdz būt gan jaunas, gan ļoti kvalitatīvas preces. Protams, nezinām, kas tās nēsājis pirms mums un varbūt bail, ka tā var pārmantot tā cilvēka dzīves gājumu, slimības un sazin ko vēl, tajā pat laikā nav viegli arī uzvilkt draudzenes atdoto kleitu... Toties ļoti mainījusies attieksme pret bērnu drēbēm. Zinu vairākas ļoti pārtikušas ģimenes, kas neatbalsta bērnu apģērbu biznesu, bet labprāt pārņem lietošanā draugu, radu, paziņu atvašu drēbītes. Reti kurā bērnu drēbju skapī mūsdienās stāvēs neaktuālā vecuma apģērbs. Neesmu iedziļinājusies, pēc kā ir tāds pieprasījums, ka pircēji garantēti, jo vairāk redzu, ka atdod par velti vai atsaucas aicinājumiem palīdzēt. Ir jau ne reizi vien dzirdēts par krāpniekiem, kuri parazitē uz atdevēju līdzjūtību izdomātam stāstam, lai vēlāk tās drēbes tirgotu, tāpēc mierīgu sirdi bērnu apģērbu, apavus, spēles atdodu radu un paziņu bērniem. Tāpat dzirdu, ka pārdošanas sludinājumi sāk aiziet beztēmā, jo interesenti zina labāk, pa cik drīksti pārdot. :D Vairāku gadu laikā esmu pārdevusi kādas divas bērnu lietas. Labu ziemas jaku, lai būtu sākumkapitāls tikpat labai vietā. :) Un nupat, šopavasar, skrituļslidas, kas arī paredzēts kā ieguldījums aktīvai atpūtai. Man tā netīk piņķerēties ar sludinājumiem, zvanus arī darba laikā nevaru pieņemt, ka piestrādāju pie tā, lai viss notiktu brīvdienās un maksimāli ātri (izpētu, kā citi pārdod līdzīgas preces un palaižu par piecīti lētāk ;) ). Jāsaka, ka pirmā tirgošanās bērnam deva papildstimulu saudzēt apģērbu, lai gan nekad arī nav tīšuprāt bojājis. :) Mums gan bija diezgan daudz džinsu ar izdilušiem ceļgaliem, kuri sākumā tika atlikti kā materiāls ielāpiem. Kaut ko izmantoju, bet vēl vairāk neizmantoju, tāpēc beigās priecājos, ka vienkārši neizmetu, bet aiznesu uz "H&M", jo viņiem interesē tikai audums, ne apģērba kvalitāte. Tas gan, atzīšos, nenotika uzreiz, jo sākumā nebija skaidrs, kur īsti jānes, internetā bija neatjaunota informācija, kas norādīja, ka pieņem tikai "Alfā" (un tā man itin nemaz nebija pa ceļam, tāpat kā "Spices" palīdzības siena). Pa to laiku izpētīju alternatīvās iespējas savā rajonā. Būt jau ir, bet pieņem dažas reizes nedēļā un tādā laikā, kad strādāju arī es, ne tikai viņi. :) Tā arī nezinot, kā īsti bija tajā mirklī, kad sāku domāt par "H&M", bet vēlāk jau gluži droši zināju, ka vairs nav tikai "Alfa". Man visērtāk nodot "Galerijā Centrs" un tur zinu, ka tiešām pie kases ir speciālās kastes visos trīs stāvos. :) Esmu pārliecināta, ka identiski tā ir visos pārējos viņu veikalos. :) Lai arī gluži savās interesēs jābūt gatavam īsai komunikācijai ar veikala pārdevēju, neviens maisa saturu nepētīs (zinu, ka ir cilvēki, kuriem nepatīk, ka viņu pienesumu apskata). Atkarībā no maisa lieluma, "H&M" dāvina atlaidi pirkumam savā veikalā. Kad sāku savu sadarbību ar šo veikalu, tas bija ļoti aktuāli, jo tobrīd bērns gribēja vai visus viņu T-kreklus! :) Kaut arī pašai nēsāšanā ir bijis gan džemperis, gan džinsi no pārstrādātā tekstila, par to, kā tas notiek izlasīju vien tad, kad pētīju informāciju par atkritumu šķirošanu. Nezinu, mammai pienāca sava atskārsme vai arī manu runu rezultāts, taču "H&M" virzienā tukšojas arī viņas skapis. :) Tāpat nesen mūsu (publiskā sarakstē iesaistītu personu) iespaidā viena uzņēmēja arī ļoti ieinteresējās par šo iespēju un solījās turp doties ar saviem maisiem. Man tiešām prieks, ka cilvēki domā līdzi un neizmet drēbes, kas nederēs labdarībai, parastā atkritumu konteinerī vai nesadedzina.
Un tomēr man ir žēl pārstrādei atdot ļoti labu apģērbu, tāpēc šķirojot ieviešas maisiņi ar zīmītēm: "H&M", "Otrā elpa" + kādam konkrētam bērnam. :) "Otrā elpa", kad gāju dejot, bija riktīgi pa ceļam. Ja atgriežos pie tā, ka varētu būt nepatīkami, ka Tava maisa saturu izpēta, tad šeit ir tā, nezinu kā. :) Kaut arī grozs nav cieši blakus kasei, katrs solis tiek uzmanīts un tiklīdz noliksi maisu un neviens nestāvēs pie kases, tā pārdevēja steigsies pēc tā un ienesīs iekštelpās. :) Tā kā blogā esmu vairākkārt jūsmojusi par viņu bezmaksas grāmatu plauktiem, bet pēdējās reizēs to saturs saruka un saruka, tad mēneša sākumā pārliecinājos, ka nav vairs pat pašu plauktu. Visas grāmatas nu tikai par maksu.
Vēl retu reizi ziedoju rajona bomzīšiem. Nu jā, agrāk būtu ticis kaut kas no tā, kas tagad pārliecinoši nonāk "H&M", tagad var cerēt vienīgi uz kādu kurpju pāri. Ak, Slokas ielā tik bieži redzu sievieti, kura šļūc pa ielu, maisiņu skrandām plivinoties vējā. Cik saprotu, viņas apavi ir n-tās kārtās notīti atkritumu maisiņi... Vienīgais, ar ko biežāk šiem cilvēciņiem sanāk izpalīdzēt, tas ir ēdiens, ja pašu vēderiem par daudz. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru