Nepateiktais par kaimiņiem

Tā nu tik sadomājos - būs skolēnu brīvdienas, būs vairāk laika... Nekā! Kā putenī, debesis ar zemi sajaukušās. :D It kā ir nokārtotas arī privātas lietas, bet tas viss, braukājot no vietas uz vietu. Galu galā atgriezies mājās un saproti, ka te ir ilgi sēdēts pie datora, drukāts, domāts par īsajiem un garajiem patskaņiem, dažādiem teikumiem un tādā garā, bet visi citi pienākumi, apņemšanās nav pabīdīti uz priekšu ne par milimetru.

Ja jau tā jābūt, tad jābūt. :)

Kad, ejot no darba, pamanu lazdu zeltainās spurdzes, manī ir pārliecība, ka ir pavasaris un sniega vairs nebūs (kas zina; vakar atkal tāds ziemīgs dzestrums bija jūtams). Tāpēc šobrīd pie datora esmu citu apsvērumu dēļ. Pašsolījums, jo izpalika daži vērojumi un jaunā arhitektūra. Un pēdējais laiks likt bildi ar Viļņas ledu. :)

Tas gan absolūti nav galvenais, bet tas bija pa ceļam uz modernās Viļņas pusi. :) Bet kamēr vēl vecpilsētas pusē, tad atceros, ka ne tik patīkami pārsteidza ielas. Ja maģistrāles kaimiņiem ir lieliskas, tad ar ielām kā nu kurā vietā... Atceros, ka Rīgā kādu laiku trenkāja prom ubagus, lai nebojā pilsētas tēlu (nu jau laikam atkal liek mieru, jo gadās viņus redzēt tuneļos, uz kāpnēm). Tā arī Viļņā pie Aušras vārtiem vairāki gaidīja ienākumus no tirgus apmeklētājiem.
Bija zināma steiga un es sākumā nepamanīju, ka nav "zebru". :)

Mjā, Viļņā vēl ripinās trolejbusi, kādi pie mums bija pirms laba laika:

Šnipiškės. 

KPMG Baltics nedaudz sasaucas ar "Lielo dzintaru". Garām braucām gan uz, gan no, bet kājām turp nedevāmies.

Tālumā (vidū) ir Swedbank.

Jaunu ēku puduris. Kreisajā sānā slēpjas moderns sporta klubs Lemon Gym.

Objekts, kuram var iziet cauri. Diemžēl, nezinu neko vairāk par tā nozīmi...

Latvijā jaunbūves nepētu, bet te tā būdiņa augšā... Nez, Latvijā arī tā, vai tikai kaimiņi piedomā par ērtībām maksimālā tuvumā? :) 

Ceļamkrāni ir manāmi daudz kur. Man rodas jautājums, kur rodas vieta celtniecībai? Rīgā "auklējas" ar graustiem, Viļņā nē?