6. sērija: Elizabetes iela

Iela nosaukta Krievijas imperatora Aleksandra I sievas vārdā. Atsevišķos laika posmos saukta arī par Kirova un Pletenberga ielu. 

Diena, kurā pārgājiena gods tika šai ielai, bija savā ziņā ačgārna, jo elektriķi kaut ko plānoja labot vairākas stundas, tāpēc dienas puse pagāja ārpusmājas aktivitātēs, materiālus darbam gatavoju naktī. Un ielu izstaigāt arī sāku no tālākā gala, lai nonāktu pie ērtākas iesēšanās tramvajā.

Elizabetes ielu dēvē arī par kinoteātru ielu. :)

Elizabetes 101 (1901, arh. Konstantīns Pēkšēns). Kopš 2014. gada šeit ir 4-zvaigžņu viesnīca "Mercure Riga Centre Hotel", agrāk - īres nams, celts eklektisma stilā.

Skats pāri Satekles ielai uz Elizabetes ielas turpinājumu. Mikroautobusu pašsaprotama iekļūšana kadrā, jo tepat jau viņu galvenā pulcēšanās vieta.

 Elizabetes 24 (2010, arh. Uldis Mazais) - vēl viena 4-zvaigžņu viesnīca - "Tallink Hotel Riga".

 

Marijas 9 (1899, arh. Konstantīns Pēkšēns). Īres nams. Eklektisms. Reiz šī nama kāpņu telpas rotājuši skaisti gleznojumi. Jo dzīvelīgāka satiksme, jo netīrāki dekoratīvie elementi. Ar stūra ēkām nekad nevar īsti saprast, kurai ielai pieder. Te Marijai un Elizabetei katrai sava daļa. :) Nopirkt dzīvokli "Elizabetes rezidencē" kurš katrs nespēs, taču ielūkoties virtuāli aicināts ikviens. :) 

Otrpus ielai - skats uz Berga bazāru:

(Ēkas celtas 19. un 20. gadsimta mijā, arh. Konstantīns Pēkšēns) Šis Rīgā bija viens no pirmajiem mēģinājumiem ēku sabiedrisko funkciju iebīdīt dziļāk kvartālā. No 1894. gada - 1908. gadam izdots "Berga bazāra kalendārs". Padomju laikos nolaists, taču atmodas gados atjaunots. Bazārā ir arī viesnīca ar 4,5 zvaigznēm. Un "Jāņa sēta" vēl aizvien, tik jaunās telpās...

Elizabetes 83/85. Šobrīd apjozta ar sētu. Kad decembrī gāju garām, neizprotamu iemeslu dēļ nenobildēju, kaut zināju, ka smukums pazudīs. Ēka, kurā vēl nesen atradās "Jāņa sētas" veikals, Berga bazārā tika veiksmīgi atjaunota viena no pirmajām. Es parasti "kūstu", ieraugot ēkas ar kolonnām, bet, izrādās, šeit portiki ir bijuši pilnīgi neiederīgi tā laika pilsētas namiem. Jāgaida, kas šeit atklāsies pēc pārbūves. :) 

Tāda pati adrese ir arī kinoteātrim "K. Suns". Bildes nav. Pabiju tikai vienu reizi, pagājušajā rudenī. Un esmu ieintriģēta aiziet vēlreiz uz kādu no šīm izrādēm. Ne nākamtrešdien, bet nākamajā iznācienā noteikti! :) Pārsmiešanās garantēta. Un divas vienādas izrādes nav iespējamas! :)

Barona 14 (1910, arh. Ernests Pole). Bankas ēka. Neoklasicisms. No 1956. gada līdz 2014. gadam šajā namā atradās Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

 

(divi apakšējie attēli no redzet.lv)

Barona 3 (1911, Jānis Alksnis). Bankas ēka. Neoklasicisms. Šobrīd ar ēkas fasādi kontrastē kazino uzraksti, bet ēkas 4. stāvā - muzejs ar Dainu skapja dubultnieku.  

Skaistie Elizabetes nami pretī Vērmaņdārzam. Vienā no šiem strādā mana friziere nr. 1. :) 

Elizabetes 77 (1902, arh. Konstantīns Pēkšēns). Īres nams ar veikaliem. Eklektisms. Šobrīd pieder Bergu dzimtas mantiniekam, vienam no Latvijas miljonāriem.

Elizabetes 69 (1910, arh. Edmunds fon Trompovskis). Īres nams. Eklektisms. 

 

 

(apakšējie attēli no redzet.lv)

Elizabetes 67 (1881, arh. Viktors de Grabe). Īres nams. Eklektisms. 

Elizabetes 61 (1923, arh. Frīdrihs Kārlis Skujiņš) "Splendid Palace". Tas bija pirmais kinoteātris Baltijas valstīs, kurā 1923. gada nogalē sāka demonstrēt skaņu filmas.
 Elizabetes 59 (1889, arh. Kārlis Johans Felsko). Celta kā villa eklektisma stilā. 53 gadus te atradās radiotranslācijas mezgls, šobrīd - Francijas institūts Latvijā.

(attēls no redzet.lv)

Elizabetes 55 (1976; 21. gadsimtā piedzīvojusi divas rekonstrukcijas kārtas). 27 stāvi. Viesnīca visos laikos. Šobrīd to dēvē par "Radisson Blu Hotel Latvija". Nebiju nofotografējusi, taču sapratu, ka Elizabetes ielas sērijā nevar iztikt bez šīs augstceltnes, kurai bija īpaša loma manā bērnībā. Braucu tikties ar savu radinieku, tapa daudzas "ātrās" bildes "Latvijas" puķudobēs... Netālu bija Ļeņina piemineklis...

Elizabetes 49 (1870, arh. Johans Daniels Felsko). Tas bija paša arhitekta nams eklektisma stilā, kurai piemīt ārpilsētas villas raksturs. Gadu laikā te nomainījušies daudzi īpašnieki, no kuriem vairāki vēlējušies to paplašināt, tomēr kopumā mājai izdevies saglabāt savu sākotnējo izskatu un tā patīkami atšķiras no citiem Elizabetes ielas namiem. 

Kā jau Rīgā - ja grib skaistumu ieraudzīt, jāceļ acis uz augšu! 

Elizabetes 45/47 (1913, arh. Artūrs Mēdlingers). Īres nams. Te Andrejam Upītim sanāca "Zaļās zemes" pirmā izdevuma korektūras lasīt.

Elizabetes 10b (1903, arh. Mihails Eizenšteins). Jūgendstila daudzdzīvokļu māja, kura tika restaurēta 2000. gadā. Hmm... nu nav tā, ka šī man patiktu kaut kā vairāk par citām Elizabetes ielas ēkām, taču ir te kaut kas tik ļoti īpašs. Varbūt sajūta, ka tevi novēro? Izrādās, atliek vien "iegūglēt" ielas nosaukumu, lai piedāvājumi sāktos ar šo! Un es tiešām biju agrāk redzējusi daudz bilžu, bet īsti pat nezināju, kur atrodas.

Pirms Elizabetes ielas 31, neskatoties uz gadalaiku, ieraudzīsim vardes. :) 

Elizabetes 33 (1901, arh. Mihails Eizenšteins). Mūra īres nams. Jūgendstils. Par ēku un tās mantinieci atradu interesantu 2013. gada ierakstu.
 Elizabetes 8 (1881, arh. Jānis Fridrihs Baumanis). Īres nams. Eklektisms.

Priežu čiekuriņu spēles ar gaismu. Elizabetes 23. Katrā ielā puses pa uzrakstam frontonā. Šaipus: "Labor omnia vincit" ("Darbs uzvar visu").

Elizabetes 6 (1901, arh. Hermanis Oto Hilbigs). Eklektisms. Frontonā rakstīts: "Laborem in victoria nemo sentit" ("Darba pūles uzvarā nejūt"). 

Elizabetes 21a - te gan labāko vīnu veikals, gan interesanti veidotas durvis.

Strēlnieku 1 (1910, arh. Ernests Pole). 

 

Elizabetes 21 (1884, arh. Edmunds fon Trompovskis). Eklektisms. Senāk īres nams, tagad 4-zvaigžņu viesnīca "Monika". Noteikti var atrast ne vienu vien kopīgu pazīmi ar Bīriņu pili. Senāku bildi atradu te. Pie ēkas piestiprināta plāksne, kas apliecina ka šajā namā dzīvojusi Māte Marija, kura Francijā daudz palīdzēja sagūstītajiem ebrejiem.

Elizabetes 19 (ap 1900). Daudzdzīvokļu māja. Eklektisms.

Elizabetes 17 (1899, arh. Heinrihs Kārlis Šēls). Daudzdzīvokļu īres nams. Eklektisms. Zeltītas kastaņas lapas, kastaņi, vīnogas, niknas zivis, statujas, tornīši... 2. stāvā Valda Zatlera dzīvoklis, kurš pirms tam piederēja Irēnai Pulkinenai. 

Elizabetes 15 (1896, arh. Rūdolfs Heinrihs fon Cirkvics). Daudzdzīvokļu īres nams. Eklektisms. Pēdējās sērijās sanāk izsekot Austrijas vēstnieka gaitas Latvijā. Šajā ēkā viņš strādāja, bet Balasta dambī dzīvoja. 

Elizabetes 13 (1904, arh. Konstantīns Pēkšēns). Daudzdzīvokļu māja. Jūgendstils. Dekoratīvie elementi pievērš uzmanību jau no tālienes. Kā jūgenstila torte!

Vīlandes 1 (1899, arh. Rūdolfs Heinrihs fon Cirkvics). Īres nams. Eklektisms.

Elizabetes 7 (1898, arh. Hermanis Oto Hilbigs). Īres nams. Eklektisms.

Un šajā ielas galā ne tik sen mācījos makarūnus taisīt pie Annas Pannas, kas slēpjas aiz pseidonīma, bet ir tik līdzīga savam tēvam. :) 

Sava pārgājiena noslēgumā apstājos tukšajā pieturā, jo nupat bija aizbraukuši kā 6., tā arī 7. tramvajs. Elizabetes ielas pirmo numuru namus sabildēju vairākās variācijās, bet mājās secināju, ka nepatīk man neviens no šiem foto, izdzēsu. Tomēr negribu būt netaisnīga pret 3. namu,jo tam esmu tik daudzreiz garām braukusi, redzējusi, kā to atjauno... un atkal atjauno... Virtuāli iesaku aplūkot gan nama fasādi, gan kāpņu telpu.

Pa Elizabetes ielu sanāca nostaigāt nedaudz vairāk kā 2 kilometrus.

Nepateiktais par kaimiņiem

Tā nu tik sadomājos - būs skolēnu brīvdienas, būs vairāk laika... Nekā! Kā putenī, debesis ar zemi sajaukušās. :D It kā ir nokārtotas arī privātas lietas, bet tas viss, braukājot no vietas uz vietu. Galu galā atgriezies mājās un saproti, ka te ir ilgi sēdēts pie datora, drukāts, domāts par īsajiem un garajiem patskaņiem, dažādiem teikumiem un tādā garā, bet visi citi pienākumi, apņemšanās nav pabīdīti uz priekšu ne par milimetru.

Ja jau tā jābūt, tad jābūt. :)

Kad, ejot no darba, pamanu lazdu zeltainās spurdzes, manī ir pārliecība, ka ir pavasaris un sniega vairs nebūs (kas zina; vakar atkal tāds ziemīgs dzestrums bija jūtams). Tāpēc šobrīd pie datora esmu citu apsvērumu dēļ. Pašsolījums, jo izpalika daži vērojumi un jaunā arhitektūra. Un pēdējais laiks likt bildi ar Viļņas ledu. :)

Tas gan absolūti nav galvenais, bet tas bija pa ceļam uz modernās Viļņas pusi. :) Bet kamēr vēl vecpilsētas pusē, tad atceros, ka ne tik patīkami pārsteidza ielas. Ja maģistrāles kaimiņiem ir lieliskas, tad ar ielām kā nu kurā vietā... Atceros, ka Rīgā kādu laiku trenkāja prom ubagus, lai nebojā pilsētas tēlu (nu jau laikam atkal liek mieru, jo gadās viņus redzēt tuneļos, uz kāpnēm). Tā arī Viļņā pie Aušras vārtiem vairāki gaidīja ienākumus no tirgus apmeklētājiem.
Bija zināma steiga un es sākumā nepamanīju, ka nav "zebru". :)

Mjā, Viļņā vēl ripinās trolejbusi, kādi pie mums bija pirms laba laika:

Šnipiškės. 

KPMG Baltics nedaudz sasaucas ar "Lielo dzintaru". Garām braucām gan uz, gan no, bet kājām turp nedevāmies.

Tālumā (vidū) ir Swedbank.

Jaunu ēku puduris. Kreisajā sānā slēpjas moderns sporta klubs Lemon Gym.

Objekts, kuram var iziet cauri. Diemžēl, nezinu neko vairāk par tā nozīmi...

Latvijā jaunbūves nepētu, bet te tā būdiņa augšā... Nez, Latvijā arī tā, vai tikai kaimiņi piedomā par ērtībām maksimālā tuvumā? :) 

Ceļamkrāni ir manāmi daudz kur. Man rodas jautājums, kur rodas vieta celtniecībai? Rīgā "auklējas" ar graustiem, Viļņā nē?