Nokrišņu nedēļa

Visa nedēļa pagāja te pa lietiem, te pa sniegiem, ar nedaudz saules, nedaudz stiprāka vēja. Rīta gaišums nu jau ir krietni agrāk un pēcpusdienas - ilgāk (ir tik patīkami izbraukt uz darbu un atgriezties "dienā"! ). Uz palodzes sāk briest pumpuri šlumbergerai un sanpaulijām. Tas noteikti dēļ garākām dienām.

Šodien, pateicoties Aijai, uzzināju, ka jau vairāk kā mēnesi atgriezušies Blogāres apskati. Pārskrēju ar acīm pēdējiem, secināju, ka Uldim acīs iekritusi mana foreles recepte. :) 

Vakar devos plānotā pastaigā pa Ķīpsalu un pēc tam tikpat plānoti apmeklēju Grāmatu izstādi 2017. Tā kā pēc augstskolas absolvēšanas uz grāmatām vispār nespēju paskatīties, pēcāk man absolūti pietika ar ieiešanu grāmatnīcās dažas reizes gadā un tāda interese par izstādi, kurā piedalās daudzas Latvijas izdevniecības, manī pamodās tikai šogad. Pamodās ļoti laicīgi, pievienojās arī uzstādījumi, uz ko skatīšos un ko ignorēšu, un vakar arī uzliku finansiālos rāmjus, kuri gan nebija pārāk šauri, jo piemēroju kā kompensāciju par kultūras pasākumu izlaišanu pēdējo mēnešu laikā. Un ieejas cena vairāk kā simboliska, bez tam jauniešiem, kuri apmeklēja Skola 2017, vispār bez maksas. Visas grāmatas ar atlaidēm un ļoti grūti ievērot pārdomātas iepirkšanās stratēģiju. :) Arī sava veida nokrišņi grāmatu veidolā. :D 

Aiz vārdiem "uz ko skatīšos" neslēpās nekas konkrēts, izņemot Andersu, jo man ļoti patika šī autora grāmata par simtgadnieku. Kamēr es to nesekmīgi meklēju jau kādu reizi sesto, staigājot apkārt Zvaigznes ABC apjomīgajam stendam (jo cilvēku daudz, pārdevējas aizņemtas), paņēmu "Nūdeļu blūzu". Izklausos tagad pēc kriminālromānu lasītājas. :D Pirms nedēļas pieminēju Latvijas grāmatnīcu dzīvniekus un vakar izstādi apmeklēju laikā, kad uzstājās Herolds Širhana dēls. :D Mani gan bija pārņēmusi zināma panika, ka esmu par ilgu pastaigājusies pa Ķīpsalu un ka varbūt nu par maz laika, lai kārtīgi izpētītu, ko kura izdevniecība piedāvā, tāpēc, lai kā man gribējās paklausīties, ko stāsta Kilbloka, Guļevska, Igo, es neatļāvos piesēst... Tomēr Herolds man bija jāpalaiž vienā no tām reizēm, kad meklēju Andersu. :) 

Par Danilānu. Zinu gan viņa uzskatu piekritējus, gan izsmējējus. Vēl šonedēļ noklausījos vienu interviju, tāpēc man bija uzjautrinoši izlasīt izstādes programmā, ka sestdien pirmais uz lielās skatuves Danilāns, bet pēdējie - homeopāti. Grāmatu gan nepirku sev, bet ceru pagūt izlasīt, līdz atdošu. Vakar jau sāku. :) 

"Meitene no Mežaparka" ir sava veida "kaķis maisā" - izlasīju to, kas uzrakstīts uz 4. vāka, paturēju rokās, padomāju savas domas, noliku... Un tad citas meitenes - pārdevējas - frāze: pieci eiro... Nu labi... :)

Par "Dienas Grāmatu" es varētu pievienoties viņu pašu sauklim, ka saturs ir brīnišķīgs! Īpaši gan viņu izdevumus nemeklēju, bet tie labākie parasti atrod mani! :) Un ja jau nemeklēju, tad pie manis nenonāk bērnu grāmatas! :D Biju tik pārsteigta, ieraugot Māras Zālītes prozu! Mans grāmatu plaukts gan tika pie citas, daudz nopietnākas grāmatas. 

Vakar "Zinātnes" stendā paņēmu pēdējo grāmatu par aristokrātiem. Tā man nav ikdienas literatūra, bet reizēm tādas grāmatas lasu aiz aizrautību. 

"Avota" abas grāmatiņas, iespējams, varēju arī nepirkt, jo noteikti to visu var vieglāk par vieglu atrast internetā, bet tiešām nav žēl to dažu eiro, ko atdot par informatīvi bagātīgām grāmatām cietos vākos. Vienīgais, ko es tajās gribētu citādi, tas ir alfabētiskas secības saturu...

"Lauku Avīzes" tematiskie izdevumi arī ne viens vien ir manās mājās un tiek pāršķirstīti bieži. Beidzot tiku pie Ilzes lolojuma. Manis apmeklētajos Narvesenos nav, bet skaidri zināju, ka gan jau agrāk vai vēlāk dabūšu. Gan jaunās, gan vecās tematiskās avīzes ir pieejamas kā izstādē, tā arī la.lv.