Ai, vasara, vasariņa...

Ļoti neveiksmīgas dienas patreizējais labums, ka man ir radies daudz laika izskatīt visas līdzšinējās vasaras bildes, padomāt, pārdomāt un kaut ko uzrakstīt:)
Daudz esmu bijusi dabā, izjutusi zemes, ūdens un gaisa pieskārienus, uzņēmusi vitamīnus, tvērusi fotomirkļus:) Un ja vēl pirms gada atvaļinājuma laikā man bija tikai divas saiknes ar ārpasauli - internets un mobilais, tad šogad lielākoties iztiku arī bez telefona:) Šajā atvaļinājumā nebija ne velotūres, ne dekupāžas, bet, nedaudz biežāk kā Rīgā, tai pusē uzlija gan:) Manas zemenes gan ir neskaramas (neravējamas), jo "iecementētas" mālā. Un ko man darīt??? Ikgadējais jautājums... jo atvaļinājums tūlīt galā... Gaidīt pavasari?
Skaistā dārza jautājums man ir ļoti sāpīgs. Uzskatu, ka jādzīvo pie dārza, dārzā, ne jāatbrauc uz dārzu pāris reizes gadā, bet tas ir attālums, tas ir mašīnas trūkums. Pa laikam gribas visam atmest ar roku... Tāpēc šogad izdarīju vien divas lietas. Viena no tām - neliela puķudobe ar kresēm, alisēm un plīvurpuķēm (tur bija jābūt arī rudzupuķēm, taču neviena (!) neuzdīga):

Piedevām mana bezspēcība pret dažāda kalibra gliemežiem, kuri bojā kā lapas, tā ziedus... Jā, šogad ļāvu ziedēt maurlokiem un atklāju, ka ziedi pievilina bites un mušas:

   

Mani četri no sēkliņām izaudzētie zemeņu stādiņi ir smuki sakuplojuši, bet tikai pēdējās nedēļās izdodas dabūt pa kādai saujiņai ogu.

Tur zemē (starp pelniem, ar kuriem arī cenšos apgrūtināt dažu nelūgto viesu ikdienu) nav krusas graudi, tās ir vīngliemežu oliņas!
Ja par zemenēm, tad pie reizes pievienošu arī foto ar... spradzenēm?

     

Tās neaug dārzā, bet lapas un ziedi ir lieli (ak, žēl, ka tā arī nenobildēju ziedēšanas laikā), taču ražas nav... It kā aizmetņi ir, taču tie neizaug, sakalst. Reiz eksperimentēju, vienu iestādīju dobē, bet ogas nebija.
Taču šogad bija daudz ogu citur:

Otrais projekts radās, pateicoties Madarai, viņas aktivitātēm dārzā. Bet špikots nav:), jo pirms gadiem man jau bija viens vigvams, kurš ārējo apstākļu dēļ palika pliks, pupas neuzdīga (laikam topavasar bija ļoti slapjš un pupas zemē sapuva).

Šogad kāršu pupas vijās un vijas, ziedēja un zied, rieš pākstis:) Dienvidu pusē iestādīju puķuzirņus, tiem nu gan šīs kārtis ne pa prātam, toties priecē krāsu dažādība un smarža, smarža:)

   

Dilles šajā dobē uzradušās pašas:)
Un vēl ir daudz, daudz sprigaņu, kurām ļaujam augt atsevišķās vietās. Pēdējos gados tās krietni mani pāraug:)

No istabas puķēm atkal priecē Ķīnas roze. Zieds gan tik skaists vidēji dienu, taču ir citi pumpuri, plaukst citi ziedi:

Pūpēži, par kuriem rakstīju pirms mēneša, mainījuši krāsu:

Pamēģināts arī Līgo vakarā iejauktais peoniju skrubis:)

Ir braukts vairākkārt uz Kurzemi:

Runā, ka šogad esot īpaši skaisti saulrieti, debesis...

Vēl ir bijuši vakari, kad brists pa rasotu zāli un vakari, kad radušies "pārsteigumu foto", jo bildēts tumsā un tad tik skaties, kas kadrā ticis:)

Skatoties uz pīlādžiem un gladiolām, man jau rudens sajūtas:)