Pie purva raganas Intas:)

Svētdiena vairāk vai mazāk tika pavadīta Ķemeros:

Kādu brīdi (no 1912. gada) šajā stacijā pienācis vilciens Maskava - Ķemeri, bet līdz 1920. gadam no stacijas līdz Jaunķemeru pludmalei kursējis tramvajs! Šobrīd no Rīgas vilciens atiet reizi stundā, divās...

Nebiju iedomājusies, ka, braucot ar vilcienu, Lielais Ķemeru tīrelis tik tālu! 

Gadās jau gadās pa kādam entuziastam, kas veic šo ceļu kājām, bet vairāk tomēr ar mašīnām, kuras atstāj vai nu pie Intas mājām (ar tik skaisto nosaukumu "Fazāni":) ) vai nedaudz tālāk.
Vai kāds vēl nezin, kas ir Inta?  Filmas "Dokumentālists" centrālā persona, kurai raksturīga lamāšanās...

Pret tūristiem gan viņa esot daudz iecietīgāka nekā pret režisoru. Šodien satikām tikai viņas suncīti Lāci, kuram gada sākumā sociālajos tīklos jau tika meklētas citas mājas, jo Intai veselības likstu dēļ bija jāpārceļas uz pansionātu, tomēr saimniece no vecā Lāčīša atteikties negrasījās un dzīvei ārpus meža piekrita vien ziemā.

Inta filmā pati sevi nosauc par raganu. Izrādās, ka pie viņas daži brauc kā pie dziednieces...
Tālāk bildes no paša purva. Piecus gadus šī vieta nebija pieejama apmeklētājiem, taču kopš 2013-ā ir iespēja laipot pa jauniem dēļiem, tiltiņiem, platformām:

 

Daudz, daudz akaču!!!

 

Zaļas dzērvenes.

 

Negatavas lācenes.

 

Mellenes jau ēdamas:)

http://www.daba.gov.lv/public/lat/turistiem/apraksti/taka/kemeru_liela_tirela_laipa/
Ķemeru zāļu purvi esot bagāti ar orhidejām.
Ķemeros tūristus aicina ne tikai purvi. Celtnes tomēr te mēdz būt krasi atšķirīgas - cēlas, nolaistas.

Iepatikās vidusskolas ēka (1934, arhitekts K. Cināts), kura ir viena no nedaudzajām skolu ēkām LV, kur saglabājies vēsturiski vērtīgs interjers un eksterjers.

Bijusī peldiestāde. Komplekss, kurš reiz bija viens no modernākajiem Eiropā, šobrīd ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Tepat līdzās fiziologa Pavlova piemineklis:

Plašais ainavu parks ar daudziem tiltiņiem un vēsturiskām ēkām ir iecienīta pastaigu vieta arī šobrīd. Te sastapām vienīgo dzīvo čūsku (pa ceļam uz purvu bija daudzas, bet sabrauktas, sakaltušas...) - zalkti. Īstenībā pirmoreiz dzīvē skrēju rāpulim pakaļ, lai paskatītos, ir dzeltenas austiņas vai nav :D

Interesantas margas, žēl, ka tādā izskatā:(

Bijusī Ķemeru viesnīca.

"Ķirzaciņa". Smakas dēļ gan nenomazgāju ne rokas, ne seju, ne arī pagaršoju - diezgan ātri pasteidzos garām gadsimtos pārbaudītajam veselības eliksīram - slavenajam Ķemeru minerālūdenim.

"Austras koks" - jaunais bērnudārzs. Pamanīju abus - gan veco, gan jauno; veco tāpēc, ka ēkas dažus logus rotāja sniegpārslas un māja tiek pārdota (izrādās, ka tās priekšā ir arī vietējās nozīmes aizsargājams dižozols), bet jaunais bija vizuāli piesaistošs.

"Meža māja" - šeit atrodas Dabas aizsardzības pārvalde un informācijas centrs. Ēka celta 1933. gadā un tajā atradās restorāns "Jautrais ods". Es šeit tiku pie vairākiem bukletiem. Daži ierakstā minētie fakti balstīti uz tajos izlasīto informāciju, ar kuru gan iepazinos atceļā no Ķemeriem uz Rīgu.

Mājās noskatījos filmu par Intu. Pirmoreiz...