Rudens Rīgas mežos

Šī man sanākusi Rīgas mežu nedēļa: trešdien biju Imantā, šodien - Rīnūžos un Jaunciemā.
Imantā tikpat kā nebildēju un visas bildes arī nav izdevušās... Šajā braucienā uzzināju neparastu metodi, kā izmērīt koka augstumu:) Šī metode aprakstīta šeit (Nepastarpināta pieredze 1)).

Toties gājiens uz Rīnūžiem ar sentimentālu pieskaņu, iespējams, pēdējoreiz... Šogad - pilnīgi noteikti, bet varbūt pavisam, jo mainām dzīvesvietu (arī tur netālu ir mežs, bet sēņot turp laikam nedošos:) ).

 

Gluži kā pirms nedēļas, atkal saule! Daudz saules! Pavisam atšķirīgs laiks no pēdējā ieraksta par šo mežu:)

Vēl jau ir cerība atrast kādu sēni, tamdēļ līdzi esmu paķērusi maisiņu un nazīti, bet sēņošanas sakarā mežs man sadalās... Pirmais ir šis - tepat aiz Rīnūžu vidusskolas un daudzstāvu mājām, otrais - pāri 1. sliedēm:

 

Te nu ir agrāk pieminētie"bunkuri".

trešais - šķērsojot ceļu, kas ved uz Vecāķiem un Mangaļsalu:

 

Un te - agrāk minētās mājas...

Fona skaistā māja ar pirti jau kādu laiku, bet līdzās notiek aktīva būvēšanās, kamdēļ uzbērts jauns ceļa segums...

ceturtais - pāri 2. sliedēm, pa kurām ikdienā brauc vilcieni uz Saulkrastiem, Skulti:

Vienā pusē šīm sliedēm jaunbūves, pretējā - iebraukts ceļš, uz kura manīti kvadracikli, motocikli, suņi, cilvēki un pēdas... Šodien ļoti labi varēja izpētīt mežacūku pēdas. Arī tālāk mežu šķērso vairāki ceļi, kuri savieno Vecāķus un Jaunciemu.
Atradām pa kādai bērzlapei un priežu bekai, un brūklenei:

Tā nu riktīgi izstaigājusies pa visām četrām daļām, atgriezos dzīvoklī, kuram beidzot šorīt pieslēdza apkuri (mans kakls ir ļoti pateicīgs:) )