Sēņu diena

 

Smidzinot lietutiņam, lietus drēbēs un apavos iepakojusies, šodien priekšpusdienā (zinu jau zinu, ka īstie sēņotāji ceļas agri, bet es, pūce būdama, pēc nedēļas agrajiem rītiem, gaidu brīvdienas, lai mostos pa savam:)), devos uz mežu. Sēņošanai manā dzīvē vienmēr bijusi īpaša vieta. Agrāk nebija tāda rudens, kad laukos neaizskrietu līdz mežam, bet laiki mainās - esmu iepatikusies lauku ērcēm, bet man viņas ne (potēšanās vietā cenšos maksimāli izvairīties), tāpēc tagad eju reti un tikai Rīgā, necerot uz lieliem sēņu guvumiem, bet pastaigai, veselīgākam dzīvesveidam:)
Šodien tiku pie dažnedažādām bērzlapēm, tāpēc pagatavoju arī kādu burciņu ziemai ar salātiem.

Nepieciešams:
sēnes
sīpoli
burkāni
tomātu mērce
eļļa
etiķis
sāls
cukurs.

Sēnes novāra (vēl labāk man garšo ar saceptām apšu bekām, bet tādas manis apmeklētajā mežā nekad neesmu manījusi), sīpolus sagriež, burkānus sarīvē. Šīs visas sastāvdaļas ir jāsacep uz pannas. Ja daudz, cep pa mazām porcijām, liek katlā, pēc tam visu uzkarsē, pievieno sāli, cukuru pēc garšas, etiķi. Karstu pilda burkās, aizvāko. Var ēst tāpat, var izmantot kā piedevu, var pagatavot sēņu plovu, var vārīt zupu... Iespējas, vārdu sakot, plašas un garšīgas!

Ar bekām un baravikām šogad šajā mežā bēdīgi. Kad ieraudzīju šo, neticēju, ka šī lielā skaistule būs bez tārpiem. Bet iepriecināja!
Un vēl šis tas tikai acīm baudāmais - raganu aplis un mušmirīte.