Starp puķēm un taureņiem

Kad ārā priecē vien sniegpulkstenītes un krokusi, nākas sev zagt miega un atpūtas minūtes, lai radītu jaunus papīrdarbiņus. Ne vienmēr viss sanāk tik ātri vai labi, kā gribētos. Vēl nav pagājis mēnesis, kopš aizraujos ar contour cut, bet pamazām esmu iemācījusies sistematizēt darbus.
Tāpēc, ja kādā dienā, vakarā man ir nepārvarama vēlme nodoties šim vaļaspriekam, viss notiek atkarībā no tā, kurā etapā  atrodos, nevis tikai griežu un griežu, ko gan labprāt darītu, lai ātrāk ieraudzītu rezultātu. Tāpat jau iezīmējas tops un antitops, kas ar šo visu saistīts:

• vienlīdz labi man patīk, kā izgriezt, tā meklēt idejas, kaut vairāk pacietības ir meklēt, griežot pārāk ilgi sāk sāpēt rādītājpirksts :(
• nepatīk šablonu pārzīmēšana; garastāvokli sabojā arī nekvalitatīvs materiāls, jo manā tuvākajā veikalā izvēles nav.

  Bet nu darbiņi:

   Pašlaik vēl tik daudz taureņi gaida rindā, ka par viņiem noteikti būs vēl kāds fotostāsts :)

Vārnas

Pēdējos pavasaros pa logu varu vērot vārnu rosību. Viņas ne tikai uzlasa zemē guļošos zarus, bet plēš arī koku mizu, pievāc sadzīves atkritumus, lai saremontētu ligzdu. Tāpēc būs viņām tas gods tapt "aprunātām" šajā ierakstā:)
Tā kā pēdējie Ziemassvētki bija bez sniega, silti, vārnām dullums bija uznācis jau ap tiem, - kas to zin kā tas viss būtu beidzies, ja beidzot neuzsnigtu.
Lai rakstītu šo ziņu, pagoglēju , un vīlos piedāvātajā informācijā, jo manējā vārniene sēž ligzdā no marta beigām, bet Vikipēdijā u.c. par perēšanas laiku uzrāda laiku no aprīļa beigām līdz maija beigām. Papucis tagad rūpējas arī par perētāju - viss tiek pienests uz paplātes. Ligzda gan uzcelta ļoti pārdomātā vietā, jo apakšstāvā gādīgas tantes ierīkojušas baložu barotavu - un tas nekas, ja tur izber sausiņus, jo vārna tos aiznes uz peļķi izmērcēt, lai būtu ērtāki lietošanai. Tāpat atrodas ļautiņi, kuri šo to izlidina pa logu, netālu arī atkritumu konteineri, un ietves, kur, īpaši mazie bērni, nozaudē ēdamlietas. Reiz ielas otrā pusē bija izbiruši čipsi, sākumā vārnas mielojās, bet tad sāka aprakt (vispirms izplēsa velēnu, tad dobītē ielika pāris čipsus, un velēnu atkal virsū!). Cilvēki jau sen novērojuši, ka šie putni ir ļoti gudri. Manējām vārnām laikam izveidojies arī mīlas trijstūris, jo kaut kādu iemeslu dēļ, dažkārt dāmas tuvumā grib uzturēties vēl viens un tad tas otrais ir neganti dusmīgs, ir pat bijusi plēšanās uz ielas.
Aizrāvusies ar vārnām, uzgāju šādu video:
http://tv.delfi.lv/video/1HN18yNq/
Un vēl šo to:
nejaucības
slāpes

Bet ja gribas pavingrināt mēli kopā ar vārnām, tad noderēs:
 

Vārrna karrina kārrnā kaklā grreznas krristāla krrelles. Garras krelles! Garras krelles! Vārrnu kar-karrnevāls! Karr!

Lieldienu meditācija

Sākotnējie Lieldienu plāni itin nemaz nebija saistīti ar Rīgu, taču pārmaiņas neuzkrita kā sniedziņš svētku rītā, - visu nedēļu staigāju sērīgi dungodama Lieldienas Rīgā (ar A. Dubasa melodiju), un domās kārtodama idejas, ko pasākt, ja atkrīt visi sabiedriskie pasākumi, jo mums pēcslimības periods?
Šis nebūs stāsts par olu krāsošanu (kaut arī tas neizpalika), jo, lai piedod Lieldienas, bet šajās dienās primārā biju es pati. Darīju lietas, kas man ļoti patīk, kurām ikdienā aizvien nav laika.
Viena no šīm lietām - mandalu krāsošana:

 Katram ir savs stāsts, kā līdz tām nonākts. Manējais aizsākas sen. Tā kā mandalas ne tikai zīmē, bet arī izliek no jebkādiem materiāliem, tad man ir arī tāda pieredze, jo viesībām augļu, dārzeņu plates mēdzu izkārtot mandaliski. Tagad bija vairākas atrastas netā, bija vien jāizprintē. Un ja padomā, vai mandalas ar savu apaļumu nebūtu viens traki iederīgs šo svētku simbols?! Vismaz man, vismaz šoreiz!
Mandalu krāsošana prasa lielu koncentrēšanos. Savukārt tā attīra cilvēku kā garīgi, tā fiziski. Es piedevām dzēru kļavu sulas, krāsoju un domāju, ka ir joki, bērnībā nevienu zīmējumu nevarēju izkrāsot - trūka pacietības, bet tagad... Bet diezin vai arī tagad man būtu patikšana parastam zīmējumam - nu ir taču tajās mandalās kaut kas suģestējošs! Bet ne visās. Piemēram, tiešsaistes mandalām ir cita jēga - mākslinieciskā, man patīk, bet nepalīdz.
Mandalas nedrīkstot dāvināt.Nav arī tāda doma bijusi.
Ļaujos krāsām, beigās reizēm liekas par raibu, bet tāda jau mandalas būtība - notvert mirkli, taču īstenībā visas manas mandalas ir melnā krāsā, pārpildītas ar šļakvielām (vai kā tās sauc???), negatīvajām emocijām, problēmām, no kurām sevi atbrīvoju, krāsojot mandalas. Tas, kas redzams, tas ir tikai vāciņš, un arī es pati, atgriežoties pie izkrāsotajām mandalām, neveru tās vaļā,bet priecājos tikai par ārējo!

Sniegoti drūmais laiks izrādījās ļoti iedvesmojošs piecu mandalu izkrāsošanai :)

Noskaņai

Šie video mani tā suģestēja, ka, ak, ja es tā mācētu:)

Lielās Piektdienas lielie darbi

Rīts guva citu ievirzi - lai tas nebūtu galīgi pa tukšo, atkal pieķēros izgriešanai, un tā tapa jauni darbiņi:

Pēdējā foto redzamās rozes katra ir savādāka, jo sagribējās izmēģināt  zeltīto līmi un akrilkrāsas šādā interpretācijā.

Mazajā sestdienā

  Prātā aizķēries teiciens, ka trešdiena - nedēļas vidus - ir mazā sestdiena. Šonedēļ gan tāds mājsaimnieces dzīvesveids, ka gluži vienalga, kāda diena, un pat nekādu īpašu emociju par tām četrām brīvdienām, kas sāksies parīt.

   Sākumā likās, ka Rīgā nesnigs, bet svētdienas vakarā tas bija klāt!

  

  Lai vismaz telpās būtu vairāk gaišuma, turpinu ar rotājumiem. 

Pūpolsvētdienā

  Ārā ir saulaina diena. Parasti tādas mani uzlādē pozitīvi, bet šodien tāds kā 1.aprīļa joks - nekas īsti nevedas, krīt no rokām. Neuztveru to traģiski, jo ir Pūpolsvētdiena, brīvdiena, var atļauties palaiskoties, vai ne?

  Atpūšos un nedaudz piedomāju par nākošajiem svētkiem - Lieldienām. Mūsmāju ''radošajā darbnīcā" tapuši vairāki dekori uz balonu bāzes:

 Vēl Lieldienu sakarā tapuši mani pirmie izgriezumi kartonā, kuri arī atveduši mani pie blogošanas, jo pašlaik nezinu, kur vienuviet atrast man interesējošās lietas latviešu valodā?

 Izskatās gan jau tieši tā, kā ar "pirmajiem kucēniem", bet iedvesmota esmu turpināt :)
Internetā esmu redzējusi arī ideju par šāda materiāla izmantošanu:

esmu vēl domās, ko darīt, kādas tehnikas izmantot...
 Tā nu atkal mana dzīvīte grozās ap papīriem (šādā vai citādā veidā) :)