Kā sajutu decembri (no 10.12. līdz 16.12)

Ne velti izdomāju šo plāniņu, jo jau kuro gadu īsti neizdodas sajust decembrī kaut ko citu bez svētku stresa, priekšdarbiem un pašiem svētkiem. Dāvaniņas parasti sagādāju jau novembrī, taču pats gada pēdējais mēnesis it kā pilnīgi pazūd kaut kur nebūtībā: ne es pagūstu uz mīlīgajiem Ziemassvētku tirdziņiem, ne - "Egļu ceļu", ne - Zoo, ne "Jarmarku"...

Iespējams, ka beidzas manas gada baterijas...

Visu šo nedēļu biju nīkule, bet strādāju, kaut divi vīrusi mani mīļoja katrs no savas puses. Un skaitīju dienas, cik vēl uz darbu jāiet... Pēdējos vakarus ļāvos gan pēcpusdienas, gan agrajam miegam, bet vakkarrīt (kur gan vairs rīts!) gulēju ilgi jo ilgi. Un es skaidri apzinos, ka pēdējā nedēļā plāna lietas pildītas pavisam švaki. 😏

👉 apmeklēt vienu ar Ziemassvētkiem nesaistītu pasākumu;
👉 divas, trīs reizes nedēļā risināt krustvārdu mīklas vai pildīt kādus citus prāta uzdevumus. Stingri piedomājot pie šī punkta, svētdien un nedēļas sākumā pagrozījos "Vārdu kaujās";
👉 izgatavot vienu jaunu atklātni. Ir tapušas vairākas. Un vakar izgriezu jaunas detaļas.
👉 apgūt divas jaunas rokdarbu tehnikas;
👉 kaut ko salabot;
👉 izmēģināt jaunu recepti;
👉 izvērtēt un pabeigt vai izdzēst trīs bloga melnrakstus. Izpildīta 1/3, jo publicēts viens no melnrakstiem;
👉 atklāt nedēļas lielāko prieku.Kad tāds nīlulīgs ej uz pieturu un redzi, ka tramvajs aizripo agrāk, neļauj dusmoties, bet sāc intensīvi domāt, ko vari ātri pagūt izdarīt no savām nedēļas vēlmītēm. "Ziedu stāsti"!