Manam tīnim šogad jubileja iekrita darbdienā un jau mēnesi iepriekš zināju, ka tajā dienā ne cepšu, ne vārīšu, bet pasūtīšu sāļo kliņģeri "Ciemakukulī". Kopš pirmās degustācijas esmu sajūsmā par tā garšas kompozīciju!
Lai arī cik viss gardi, īstiem svētkiem man pietrūkst, ja nekas nav ielikts no sevis, par naudu to īpašo sajūtu notvert nemāku. ;) Šoreiz man bija savi iemesli neko skaļi nesolīt. Varbūt pat ne velti, jo piektdien mani pārņēma diezgan vīrusainas sajūtas un smagu galvu devos gulēt, cerot, ka rīts būs labāks par vakaru.
Bija ar! Bez tam viss lieliski sagadījās, jo bērns aizbrauca "šopingā". Viņam ne prātā nenāca, ka mājās gaidīs svētku galds.
Sanāca pilnīgs eksperimentu izgājiens, bet apelsīni - "vakara nagla".
Man ir visparastākā rokas citrusaugļu sulu spiede. Griezu apelsīnus uz pusēm, spiedu sulu. Iegribēju caurspīdīgas glāzes. Parastu nav, vīna ir (nopirku, kad pārvācāmies, bet tā kā vīnu nedzeru, galda debija tik tagad!):
Sula tapa ļoti likumsakarīgi, jo desertam vajadzēja apelsīnu mizu "trauciņus". Tie lieliski aizvieto kēksa veidnītes + bonusā apelsīna garša ar'! Uzglabāšana mizās nav vēlama, jo tad cepiens kļūst rūgtens. Pirmo reizi cepu kēksus ar biezpienu, bez miltiem un piedomājot, cik un kā saldināt mīklu, taču der pilnīgi jebkura kēksu recepte.
Nepieciešamās izejvielas:
- 100 g biezpiena;
- 1 banāns;
- 2 olas;
- 1 ēdamkarote vaniļas cukura;
- nedaudz kanēļa;
- 2 ēdamkarotes augu eļļas;
- 5 ēdamkarotes skābā krējuma;
- 5 ēdamkarotes mannas.
Banānu sagriež kubiņos, liek traukā, kurā ieber arī biezpienu, pievieno olas, vaniļas cukuru, kurš sajaukts ar kanēli. Šo masu sablendē. Mīklai pievieno eļļu, krējumu un mannu. To visu kārtīgi samaisa un atstāj uz kādu laiku, lai manna uzbriest.
Mīklu salej apelsīnu pusītēs. Cep uzkarsētā cepeškrāsnī 180°, līdz kēksu virspuse kļūst brūngana.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru