svētdiena, 2016. gada 4. septembris

Daiļās

Nesen beidzu lasīt grāmatu, kurā vienu no personāžiem sauc Daiļā, bet, ieraugot "Facebook" aicinājumu uz Daiļo dāliju parādi Salaspilī, atskārtu, ka esmu speciāli braukusi rododendrus, rozes skatīties, taču dālijas - ne reizi...
(Izrādījās gan, ka zied arī vēl pa kādai rozei... Un rozes ir tāda mana vājība, ka nevaru tā ātri paskriet tām garām :D Tāpēc pie dālijām tiku pēdējā botāniskā dārza darba stundā. )

Pārsteidza, ka dažām ir tādas milzu galvas. Mērogam prasījās sērkociņkastīte, bet nācās iztikt ar plaukstu. :)

Nākamās bildes dālijas man asociējās ar punktainu vasaras kleitiņu. :) 

Un lērums daudzu citu daiļo, ka tiešām grūti izvēlēties, kuras atstāt aizkadrā. :)
Nāks salnas un šis skaistums paliks tikai atmiņās un iekodēsies dāliju gumos, kuri, starp citu, kā lasāms šajā dārzā, ir ēdami... Taču ziemīgas vēsmas lasāmas arī dāliju nosaukumos. :) 
Dāliju košums labi ieraugāms arī no vilcienu logiem un vilciens, kurš ved uz Salaspili, aizvien ļauj mums ietaupīt apaļu eiro, lai iegrieztos šajā augu dārzā. :) 

4 komentāri:

  1. Agrāk dālijas audzēja gandrīz katrā dārzā, bet tagad tikai dažos...

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Domāju, ka tas ir dēļ laika skrējiena... Te pavasaris, te rudens! Un dālijas nedrīkst aizmirst izrakt :)

      Dzēst