Ieskrējiens Vīgantes parkā

 

Oi, nu jau jāsaka, ka tas bija vairāk kā pus mēnesi atpakaļ, kad devāmies sava veida ekspedīcijā:) Vīgantes parks nebija ne plānos, taču ceļā gadījās un būtu grēks tur aci neiemest:)

Stāsti par Staburaga klinti, kura palika zem ūdens, uzbūvējot Aizkrauklē (toreizējā Stučkā) Pļaviņu HESu... Valda "Staburaga bērni" - Jancis un Marčs... "Dziesmai šodien liela diena" autora dzimtā puse... Bet to, ka aizvien tur nav būts, sapratu pirms dažiem gadiem, kad caur sociālajiem tīkliem uzzināju, ka tā ir viena no vietām, kur rosās arī brāļi Rūrāni. Es viņus atceros no tiem laikiem, kad viņi špacierēja pa Daugavpili. Nedomāju, ka bija vēl kāds iemesls pamanīt, izņemot to, ka iet kopā divi lieli dvīņi:) Vienreiz, otrreiz, trešoreiz... Laika gaitā mūsu meiteņu bariņš jau zināja, kuri ir latvieši, kuri DPU studē, kuri "Saules skolā" mācās... Iespējams, ka Rūrānbrāļi kaut kādā ziņā vizuāli neiederējās koledžas apmeklētāju vidū, jo bija krietni vecāki... Nezinājām ne vārdus, ne uzvārdus, bet Latvija ir tik maza, ka ar Aigaru mēs pēc gadiem "saskrējāmies" draugiem.lv, tāpēc apmēram zinu, ka viņi aktīvi taisa visādas skaistas lietas no koka:)

Lapene, kuru var manīt jau pirmajā attēlā, veltīta komponista un diriģenta P. Barisona daiļradei, tur var skatīties foto, lasīt... Klausīties viņa mūziku.
A. Briedes "Daina" parkā parādījās jau 1939. gadā. Bet HES ietekmēja skulptūras likteni. Jaunajā vietā "Daina" tika nogāzta, pēc salīmēšanas to uzstādīja drošākā vietā - Siguldā, bet Vīgantes parkā ir kopija:

 

Liepavots...

Man tomēr pietrūka informācijas par darbiem, autoriem, uzstādīšanu:( Protams, ja ir interese un atvaļinājums, tad man ir laiks goglēt:)

 

Tāpēc es sapratu, ka tā aiz sola ir jaunava ar krūzi vai Staburadze.
Par Janci un Marču tā kā šaubu nav:)

Pieņemu, ka arī pūce ir Rūrānu darbs...

Jā, Vīgante...:) Parka takas, sanošas kamenes liepās, dīķi, Daugava...:)

 

Jau pēc parka apmeklējuma pārcilāju vecmammas saglabātās atklātnes. Viena no tām liecina, ka 1929. gadā viņa ir dzīvojusi Staburagā un, kā noprotams, Vīgantes zaļumos pabijusi ne reizi vien:)

 Kā jau vietā, kura pazīstama ar zaļumballēm, arī mūsdienās ir estrāde un saieta nams:

... un kur nu bez sirdsmājiņām!:)

Ja tik ļoti te iepaticies, var pārnakšņot, uzslienot savu telti...

Bet ja apnicis, var pārcelties pāri Daugavai uz Rīteriem ar kuteri "Vīgante"...

Izpalika man šoreiz J. Vasarieša dienliliju burvība un "Dieva ausī" neiečukstēju savu vēlēšanos, jo, kā jau minēju, tas bija ieskrējiens, bet paslēpes ar lietu gan sanāca uzspēlēt:)