Kamēr atgūstos no šoka par neplānotu mājas režīmu, cenšos rast ko pozitīvu mājās sēdēšanai, jo tā patiešām aprobežojas ar sēdēšanu un gulēšanu... Apņēmos neko nedarīt darbam, ģimenei, bet tikai vienīgi sev:) Dienas pirmajā pusē caurskatu ziņas, sociālo tīklu aktivitātes, pēcpusdienās palasu žurnālus, vairāk draudzējos ar TV pulti (kas man arī ir pietiekoši neierasti). Jā, vēl biju domājusi kaut ko jaunu radīt paper cut lauciņā, bet pagaidām tam sevī spēka resursus nerodu... Pašlaik esmu "iedegusies" kam citam - valodām...
Bez svešvalodu zināšanām mūsdienās gandrīz neiespējami, taču ne visiem tās viegli padodas. Es piederu tiem, kuriem grūti... Skolas laikā kopvērtējumu parasti glāba gramatikas daļa:)
Zemapziņa visu laiku mani stumj uz itāļu, spāņu valodām, taču prāts liek vispirms pievērsties krievu un angļu valodām.
Vienīgais veids, kas "uz mani strādā", ir ikdiena sabiedrībā, kas runā attiecīgajā svešvalodā. Kad gandrīz piecus gadus sabiju kolektīvā, kurā 99,9% sarunu dzirdēju krievu valodu, tad pēc gada pati sāku runāt un vēl pēc laika, arī domāt, krieviski. Tagad zināšanas noder kaut vai vaļasprieka dēļ, jo reižu pa reizei gribas sazināties ar domubiedrēm Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā... Arī krievu filmas man patīk... Jā, bet nevaru 100% piekrist viedoklim, ka filmas ar titriem ir lielisks veids svešvalodas apgūšanā, jo tas man neder, man acis sāk dominēt pār ausīm, un labuma nekāda! Tomēr jāatzīst, ka nu krievu valodu lietoju maz, sāk jau atkal piemirsties:(
Angļu valodu, reizēm šķiet, man nav lemts apgūt:) Pat ja paskatās krietni atpakaļ, skolas laikos, "pakacināja" un čiks! Viss, ko zinu, ir vienīgi no "dzīves" - no pēcpadomju laikiem, kad moderni bija pārangliskoties, un no dziesmām, par kurām jaunībā "fanoju", no lietām, ko meklēju internetā...
Kāpēc šodien par to rakstu blogā? Jo, pateicoties šai videi, arī var daudz ko uzzināt, iedvesmoties. Ja ir internets, viss tepat vien ir, pats vari izdomāt, ko vēlies, un atrast, taču citu uzrakstītajam arī ir sava maģija:) Man žēl, ka šobrīd neatceros, kuram blogam esmu pateicību parādā, taču esmu saņēmusi ļoti brīnišķīgu enerģijas lādiņu, lai iepazītu bezmaksas angļu valodas iespējas virtuālajā vidē:)
Savā blogā pat ierakstu jaunu krikumu - svešvaloda:) Šodien aicinu ielūkoties trīs vietnēs:
Dzīves epizode. Kad vēl dzīvoju Vecmīlgrāvī, tad, neņemot vērā mikroautobusus, vienīgais sabiedriskais transports, ar ko nokļūt centrā, bija (un ir:)) autobuss, kurā jāpavada aptuveni 30 - 45 minūtes (atkarībā, kur dzīvo un kur jāizkāpj). Bet ir Rīgā arī citi maršruti, kuros var pat stundu pavadīt... Ko tur dara cilvēki? Rītos un vakaros visbiežāk guļ, reizēm ar mūziku "ausīs", reizēm - bez. Tāpēc man ļoti patika, kā reiz laiku pavadīja divas meitenes - latviete un krieviete. Viņas sarunājās katra otras valodā. Abām tas nebija viegli, bet viņas arī nepalīdzēja viena otrai, ja kādu vārdu nezināja, mēģināja izlīdzēties ar citiem vārdiem, žestiem.
Bez svešvalodu zināšanām mūsdienās gandrīz neiespējami, taču ne visiem tās viegli padodas. Es piederu tiem, kuriem grūti... Skolas laikā kopvērtējumu parasti glāba gramatikas daļa:)
Zemapziņa visu laiku mani stumj uz itāļu, spāņu valodām, taču prāts liek vispirms pievērsties krievu un angļu valodām.
Vienīgais veids, kas "uz mani strādā", ir ikdiena sabiedrībā, kas runā attiecīgajā svešvalodā. Kad gandrīz piecus gadus sabiju kolektīvā, kurā 99,9% sarunu dzirdēju krievu valodu, tad pēc gada pati sāku runāt un vēl pēc laika, arī domāt, krieviski. Tagad zināšanas noder kaut vai vaļasprieka dēļ, jo reižu pa reizei gribas sazināties ar domubiedrēm Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā... Arī krievu filmas man patīk... Jā, bet nevaru 100% piekrist viedoklim, ka filmas ar titriem ir lielisks veids svešvalodas apgūšanā, jo tas man neder, man acis sāk dominēt pār ausīm, un labuma nekāda! Tomēr jāatzīst, ka nu krievu valodu lietoju maz, sāk jau atkal piemirsties:(
Angļu valodu, reizēm šķiet, man nav lemts apgūt:) Pat ja paskatās krietni atpakaļ, skolas laikos, "pakacināja" un čiks! Viss, ko zinu, ir vienīgi no "dzīves" - no pēcpadomju laikiem, kad moderni bija pārangliskoties, un no dziesmām, par kurām jaunībā "fanoju", no lietām, ko meklēju internetā...
Kāpēc šodien par to rakstu blogā? Jo, pateicoties šai videi, arī var daudz ko uzzināt, iedvesmoties. Ja ir internets, viss tepat vien ir, pats vari izdomāt, ko vēlies, un atrast, taču citu uzrakstītajam arī ir sava maģija:) Man žēl, ka šobrīd neatceros, kuram blogam esmu pateicību parādā, taču esmu saņēmusi ļoti brīnišķīgu enerģijas lādiņu, lai iepazītu bezmaksas angļu valodas iespējas virtuālajā vidē:)
Savā blogā pat ierakstu jaunu krikumu - svešvaloda:) Šodien aicinu ielūkoties trīs vietnēs:
- https://www.duolingo.com/. Saziņai nav iespējama latviešu valoda, tāpēc izvēlos krievu (bez angļu valodas, šobrīd es varētu apgūt vēl divas svešvalodas - vācu un zviedru, taču angļu valodas pārzinātājiem te piedāvā 18!). Lai arī krievu valodu vairāk vai mazāk zinu, lasīt grūti, tāpēc izvēlos neiedziļināties tajā, ko raksta pie katras nodarbības un "kulties" uz priekšu ar savu izpratni un zināšanām (ja man kaut kas galīgi nav skaidrs, paskatos, ko citi spriež par attiecīgo piemēru - kreisajā pusē apakšā ir tāds lodziņš:)). Un "kuļos" es diezgan labi, ņemot vērā, ka arī krieviski jāraksta pareizi, kaut te gan sava loma arī Googles tulkotājam, par ko vēl nedaudz ieraksta beigās. Man patīk, ka atbildes pieņem diezgan elastīgi, ka nav pareizs tikai kaut kāds viens vienīgais variants:) Vienīgi man radās problēmas ar ierunāšanu. Zinu, ka mikrofons labs, bet mani "nedzirdēja", testēju šo lapu vēlā vakarā, kliegt negribēju, tāpēc atteicos no runāšanas opcijas, nu mīnuss man pašai... Sākumā izpildīju tikai pa vienai nodarbībai vienā piegājienā (un arī dienā...). Pēc vairāku dienu pauzes e-pastā pienāk atgādinājums:) Saslimu:( Nu jūtos nedaudz labāk, atsāku, pildu uzreiz pa vairākām nodarbībām dienā:) Šī vietne man patīk vislabāk no tām, ko šodien aicinu iepazīt.
- http://www.speakenglish.co.uk/?lang=lv. Vietne, ko piefiksēju latviešu valodas dēļ:) Piereģistrējusies neesmu. Formāts atgādina mazu grāmatiņu, ar kuru doties ceļojumā uz citu valsti, un, iepazīstoties, pārvietojoties, ēdot, uzšķirt vajadzīgo lapu ar nepieciešamajām frāzēm:) Šobrīd mani saista tās frāzes, kurās ir iepriekš minētajā vietnē iepazītie vārdi, piemēri. Aktīvas apmācības te nav, bet var atrast valodas partneri:) Atcerējos te vienu epizodi no dzīves, bet par to vēlāk.
- http://lingualeo.com/ru. Saziņa krieviski (vai portugāliski, vai turciski:)). Piereģistrējos, izmēģināju, bet nezinu, vai turpināšu. Vispirms ir virkne jautājumu, uz kuriem jāatbild, lai būtu skaidrs, ko zini, ko gribi zināt, kas patīk... Un tālāk, laikam jau izejot no manām interesēm, tika piedāvāta virkne vārdu, kur par katru bija jāatķeksē, vai zinu, vai nē. Šī vietne mani "dzina kompleksos" ar to, ka zināju vien dažus vārdus, bez tam ļoooti grūti gāja ar visu pārējo iegaumēšanu (vietām, arī krieviski...), pareizrakstību... Knapi, knapi izturēju pirmo nodarbību līdz galam... Labajā pusē, attiecīgi atbilžu pareizībai, piepildās smadzenes:)
Dzīves epizode. Kad vēl dzīvoju Vecmīlgrāvī, tad, neņemot vērā mikroautobusus, vienīgais sabiedriskais transports, ar ko nokļūt centrā, bija (un ir:)) autobuss, kurā jāpavada aptuveni 30 - 45 minūtes (atkarībā, kur dzīvo un kur jāizkāpj). Bet ir Rīgā arī citi maršruti, kuros var pat stundu pavadīt... Ko tur dara cilvēki? Rītos un vakaros visbiežāk guļ, reizēm ar mūziku "ausīs", reizēm - bez. Tāpēc man ļoti patika, kā reiz laiku pavadīja divas meitenes - latviete un krieviete. Viņas sarunājās katra otras valodā. Abām tas nebija viegli, bet viņas arī nepalīdzēja viena otrai, ja kādu vārdu nezināja, mēģināja izlīdzēties ar citiem vārdiem, žestiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru