svētdiena, 2015. gada 1. februāris

Matu lietas

Zinām, ka gandrīz ikvienai sievietei ir par ko pažēloties:D Vai tas ir augums, drēbes, mati, vīrs... vienalga:) Ko tādu pateikt par matiem??? Diezgan nepakļāvīgi tie ir... (hi-hi! - laikam kā es pati!) Citādi jau cenšos viņus mīlēt, kādi ir:) Un saudzēt, kaut varbūt muļķīgi tā uzskatīt, ja reiz mati tiek krāsoti, balināti, bet ārpus frizētavas, - tiešām cenšos aizvien vairāk:) Veselu matu pamatā ir mitrums tajos, tāpēc ikdienā ir virkne vietu un lietu, kas tos apdraud, sausina - saule, fēnošana, apkure, sauna, solārijs, baseina ūdens...
Nemāku precīzi pateikt, cik gadus man ir friziere Karīna, kurai uzticos pilnībā:) Kad sāku pie viņas iet, pati mājās krāsoju matus, bet viņa mani nekad necentās "pārvilkt" pie sevis šajā nodarbē, tikai ieteica, kuras krāsas viņa augstu vērtē (no saudzības viedokļa, kā zināms, salona krāsas nav tik stipras, kā veikalā pirktās). Hmm, jā, bet tagad es vairs neko par krāsošanu neatceros, tā ir pagātne, sāku ataudzēt dabīgo toni un tas man izdevās!!! Lai kā gribas būt blondīnēm vai liktenīgajām tumšmatēm, vislabāk tomēr piestāvot savējais dabiskais:) Atteicos arī no "čolkas". Nevaru apgalvot, ka man vienmēr visi tapušie griezumi patikuši. Nereti izmaiņas ir bijušas palielas, kurām vajadzīgs laiks, lai pierastu, reizēm tas man neizdodas:) Tipiskākā bēgšana - savākt matus astē vai "mudžeklītī", īpaši tad, ja mati gari, vasara...
Matu garums laikam vienmēr bijis tas, kurā man nav "mugurkaula":D. Bižainie skolas gadi nebija mana, bet mammas izvēle. Nepatika jau man arī īsmatainās klasesbiedreņu frizūras, bet "baltā skaudība" bija klāt, kad viena ieradās ar pakāpenisko griezumu pāri pleciem... Gan izlaisti smuki, gan astē... Es par to nevarēju pat sapņot, jo tiklīdz manus matus "palaida brīvībā", kaut vai astē, vairs nebija skaidrs, kā tos izķemmēt:D Kad jau vairākus gadus biju domās par bizes nogriešanu, īsi pirms 11. klases tas notika!!! Dīvainākais, ka mati pēc tam nepinkojās:) Ja es to būtu agrāk zinājusi...:)
Man ir ērti, ja mati līdz pleciem un neaizklāj seju, bet... Jā, "bet" rodas, kad sadomā izpatikt vīriešiem:) Tēvs uzskatīja, ka sievietes matus krāso=bojā vīriešu dēļ; nu tā man gan nebija, es pat neatceros, vai kādam vīrietim patika, kad sarkanus nokrāsoju, vien bērns pa gabalu pamanīja, kad mamma nāk:D Taču ar garumu parādās "vīriešu dēļ":) Tāpēc tagad ļauju griezt tikai galus (nez, varbūt cik ataug, tik arī sanāk nogriezt, jo mājās tāpat dzirdu: "Atkal esi matus nogriezusi!!!", bet es jau neko, pati tak šķēres rokā neņēmu:D) Tādējādi es nezinu, vai sasniegšu ideālo matu garumu, kas esot līdz krūšu galiņiem (tā lasīju vienā blogā):D
Matu kopšanā izmantoju "Fructis" produkciju, jo citi nomāc vēlamo "pēcsajūtu". Pagājušajā gadā internetā bija parādījusies informācija, ka kondicionieris jālieto pirms šampūna; izmēģināju, nepatika... Turpinu pieturēties pie ierastās secības, "nekondicionēju" matu saknes, jo tad ātri taukojas. Katru dienu nemazgāju, ļauju izveidoties matu dabīgajam aizsargslānim. Piekrītu, ja mazgās katru dienu, arī mati paši to pieprasīs, ja šo intervālu palielina, mati spēj iztikt bez mazgāšanas 4-5 dienas. Ideālā variantā man patīk procedūru veikt no rīta, bet tā notiek vien brīvdienās, pārējā laikā tāda īpaša brīža nav. Cenšos neķemmēt mitrus matus, jo tas nodara viņiem pāri. Un lielākoties nefēnoju, ļauju izžūt dabiski. Veidošana - tas vispār ir ārkārtīgi rets notikums, un tas ir ne tikai matu, bet arī nervu saudzēšanas dēļ:D Un ja reiz esmu kādam svarīgam pasākumam par godu  iegādājusies laku vai putas, tās parasti tiek lietotas vienu reizi, pārējo - vienkārši aizņem plauktā vietu, līdz pienāk izmešanas laiks. Nesen internetā redzēju, ka meitene piedāvā savu "ielietoto" kosmētiku, nez', vai kāda pieteicās, bet ideja pati par sevi laba, kamēr es metu laukā tikpat kā pilnus flakonus:)
Līdz pērnajam augustam frizētavā iegriezos ne pārāk bieži. Mazāk pāridarījumu, jo griež (ķemmē līdz ar to) mitrus matus, fēno, pūš viskautko... Vasaras beigās samazināju dabīgumu, sāku piemaskēt pigmentu zaudējušos indivīdus, atkal pēc "čolkas" sailgojos... Pārvērtību katalizators bija bērni, ar kuriem ikdienā darbojos, bija daudzi "kur dabūju?", "kāpēc tev tagad zelta mati?", bet divi pusi dienas klāt nenāca, jo es neesot es!:)
Bet tās nav visas izmaiņas, jo novembrī sāku iet uz citu salonu. Pieņemu, ka tā var justies, kad piekrāpj mīļoto... Bet notikās viss iekš tā, ka neprotu plānot laiku tālu uz priekšu. Man jārēķinās, ka pie savas frizieres netikšu šonedēļ, labākajā gadījumā sarunāšu pēc mēneša, bet vēl reālākā - pēc diviem... Varbūt atkal "baltā skaudība", ka citām apkārt tā nav, un nolēmu aiziet tur, kur mazāk jāgaida. Sākumā it kā gribējās pie tā svešā salona vadītājas, bet ātrāk varēja cita un piekritu. Pa šo laiku biju diezgan nomocījusies ar nesekmīgu "čolkas" iemīlēšanu, pajautāju, vai nevar kaut ko darīt, lai no tās "izietu". Nūūū, es būtu pieradusi dzirdēt variantus a), b), c), taču friziere bija lielā neziņā, ko ar mani darīt? Aizdomājos, ka tas ir risks kaut ko izlemt cita vietā, bet es tā esmu pieradusi uzticēties profesionālim, ka nevienu reizi neesmu pārmetusi savai frizierei, ka viņa vainīga, ka man nepatika. Nu nepieradu, neatkārtojam, bet viņa drīkst atkal izdomāt, kā man varētu piestāvēt:) Varbūt gribu par daudz, varbūt tas ir arī stilists, ne vien frizieris? Lai vai kā, jaunajā vietā balināšana un griešana aizņēma vairāk kā 3h, neatceros, kad vēl tik ilgi būtu sēdējusi krēslā. Tas bija nogurdinoši.  Nākamajā reizē frizējos pie vadītājas. Viņa gan strādāja daudz veiklāk, biju brīva pēc pusotras stundas, taču paralēli nespēja ignorēt ne sava mobilā zvanus, ne sms. Pirmajā apmeklējumā viņas darbiniecei arī nācās atbildēt uz kādu zvanu, bet frizierīte pirms tam atvainojās... Vārdu sakot, pie vadītājas man ne pa visam nepatika, dažbrīd darbībām pietrūka maiguma un nevienu brīdi neradās sajūta, ka viņa gribētu, lai nāku vēl un vēl:) Samaksāju vairāk, bet varbūt tas tikai jauna gada cenu kāpums. Vēl jāpiebilst, ka šajā salonā nav sanācis izbalināt šķipsnas vienā piegājienā, vienmēr kāda daļa tiek attīta, izskalota, bet ar daļu jāsēž neērtā pozā (ar atgāztu galvu vēl kādas 10 minūtes; varbūt derētu ekrānu pie griestiem pielikt:) )... Un pietrūkst arī čubināšanās, ilgas masāžas...
Protams, ka centīšos atgriezties pie savas Karīnas, jo tā ir vērtība:)

P.S. Man bija saglabāts šis links: http://www.mammamuntetiem.lv/articles/29428/ezoteriki-iesaka-ka-izvelies-vispiemerotako-dienu-matu-griesanai/ 
- tas no sērijas: gribi - tici, negribi - netici:) , pārbaudījusi neesmu:)
Pieļauju, ka daudz vairāk var uzticēties astroloģiskajām prognozēm, kuras izstrādātas 2015. gadam. Parasti jau matus griež un krāso vienā reizē, no tā sanāk, ka 16. februāris ir vienīgā ideālā diena šomēnes, lai tiktos ar frizieri:) 

2 komentāri:

  1. Ļoti interesanti uzrakstīji par tiem matiem. Es ar esmu atgriezusies pie dabiskajiem,tagad esmu Latvijas pelēkā:D Tikai problēma ir atrast piemērotu šampūnu. Pēc mazā piedzimšanas neviens šampūns lāga neder.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Varbūt nebūtu rakstījusi, bet, apmainoties viedokļiem, pieredzi (gan dzīvē, gan blogos), sapratu, ka ir čupiņa savu atziņu iekrājusies, kaut mati nu reiz ir tajā kategorijā, kas der vienam, var nederēt citam:)

      Dzēst