Krikumi no piektdienas līdz svētdienai

Trīs dienu laikā iekrājušās dažādas bildes. Garāmejot.
Piektdien ļāvos aptuveni 7 km garam, nesteidzīgam pārgājienam. Man bija tik daudz laika domāt par jebko!!!Arī par blogu:)

Te skats no Rīgas jaunā biznesa rajona attīstības. Vienā pusē daudzfunkcionālā "Arēna Rīga", pretējā - jaunie daudzdzīvokļu nami. Vide, kura ievērojami izmainījusies pēdējos gados. Senāk te bijušas pilsētas ganības, dārzi, hipodroms, kā arī aizbērtā Sarkandaugavas upe. Dārziņi, vairums - noplukuši, daži - aprūpēti, apdzīvoti, saglabājušies joprojām, kaut tos ļoti gribēja atsavināt jau pirms arēnas celšanas.

 

Vieta, kur nelielā apvidū var ieraudzīt dažādas lietas: govi kokā, gliemezi un aisbergu AB dambī. Gliemezis ātri tika apzīmēts, šobrīd pret ielu pagriezis otru sānu. Bildēts Uzvaras bulvārī, netālu no Akmens tilta. Šogad pie bibliotēkas tiks uzstādīta O. Pētersona "Lielā vāze", viens no laikmetīgās mākslas objektiem. 

Šīs ēkas sienas tiek turpināta izdaiļot arī pēc 1.maija, kad tika atklāts "Alekša skvērs" (un šī nebūt nav vienīgā apgleznotā ēka Sarkandaugavā; esot iecere šajā rajonā iepludināt vēl vairāk mākslas). Nelielajā laukumā iekārtota vingrotava:

 Sestdien pie šī laukuma ik pa laikam piestāja RAF busiņi:

Ar tiem varēja doties ekskursijā pa Sarkandaugavas ielām, uzņēmumiem... Taisnība, pasākums praksē nebija tik ātri novadāms, kā plānots, un gribētāju arī bija vairāk nekā entuziasma no šoferu puses:( Man paveicās tikai tā iemesla dēļ, ka uz ekskursijām latviešu valodā vietas jau bija aizņemtas:) Pabiju bijušā RAFa teritorijā Rīgā (1954-1975), Jelgavā fabrika sāka strādāt tikai 1976. gadā. Caurbraucu arī vienu no RERa ēkām. Iegriezāmies arī "Dauderu" un "Aldara" pagalmos.
"Aldaris" vēl 2012. gadā kļuva par pirmo uzņēmumu LV, kas Ilgtspējas Indeksa pētījumā ieguva Platīna (augstāko!) apbalvojumu par ieguldījumu ilgtspējīgas, videi un sabiedrībai draudzīgas uzņēmējdarbības veicināšanā. Pagājušais rudens "Aldarī" atnesa lielas pārmaiņas, daudzi palikuši bez darba, jo PET pudelēs pildāmā alus ražošana tika pārcelta uz Lietuvu un Igauniju, "Aldaris" tagad koncentrējas uz ekskluzīvo šķirņu brūvēšanu. Maija sākumā darbību atsāka vēsturiskā alus darītava, kurā pabiju arī es Muzeju nakts ietvaros:

Tur augšā alus dievs Gambrinus.

 

Vertikālajās caurulēs redzams alus (dzeltens un brūns) raudzēšanas un nogatavināšanas laikā:)

Arī bērni drīkstēja piedalīties visā, izņemot alus degustēšanu. Drīkstēja arī nepiedalīties, paliekot piepūšamajās atrakcijās, apgleznojot dzēriena pudeles un iegūstot tās savā īpašumā, tā ka bija padomāts par jebkura vecuma apmeklētājiem:) Fotografēšanās, koncerti - tas viss tur bija, un arī Līgo sajūta ar alu un sieru siltajā maija pēcpusdienā, vakarā:) Rudenī apmeklētājus gaidīs "Aldara" alus muzejs.

Tas nozīmē, ka līdzās būs divi muzeji, jo "Dauderi" turpat aiz sētas (par "Dauderiem" un "Aldara" parku nedaudz esmu rakstījusi šeit). 

Muzejā varēja pielaikot bruņas, skatīties multfilmas un baudīt klusumu un rododendru, ceriņu smaržas muzeja dārzā. Nočiepu tur dažus čiekurus:)

Sestdien aizgāju arī līdz Aivara Neibarta namiņam Āžu ielā (pats viņš to dēvējis par bulvāri:)).

Ieliņa viena no īsākajām Sarkandaugavā. Agrāk te apkārt bijis daudz kazu, no tām tad arī ielas nosaukums. Dzejnieka mājiņa ārkārtīgi zema, bez maz cilvēka augstumā:) Diemžēl tieši šeit 2001. gada sākumā izcēlās ugunsgrēks un ceļā uz slimnīcu Neibarta sirds apstājās...

Un šī Sarkandaugavas senākā aptieka:

Šodiena vairāk vai mazāk ir pagājusi ikgadējā Nordea maratona noskaņās. Kopš sekoju tam līdzi, vēsākais laiks. Mani foto tapa laikā, kad startam gatavojās, startēja un finišēja pēdējās, bet visapmeklētākās distances dalībnieki (iespējams, variet te ieraudzīt sevi, draugus, radus, paziņas!). 5 km šogad izpalika jau ierastais Vanšu tilts, kas pārējām distancēm bija...

 

Saule un mākoņi mainījās vietām...

Maratonisti biji sastopami visās vietās, bet jo īpaši daudz - Vecrīgā:)

Visi zālāji bija topā, arī aiz sētiņas pie Herdera krūšutēla:)

Maratona lenta apkļāva arī rozā gliemezi:)

Dēla medaļa. Viņš ir lepns, ka šogad sasniedza savu personīgo rekordu!:)

Vēlāk Vecrīgā satikām Leperu un Reiniku, kuri bija skrējuši šo pašu distanci. Paziņkārojāmies rezultātu tabulā, un lepnums vēl lielāks, jo abi finišējuši vēlāk:)