Sniega aktivitātes

Pēc trīs dienu pesimisma (varbūt tas nav pareizais apzīmējums, bet šī snigšana, pelēcība mani itin nemaz nepriecēja), šodien jūsmoju par visu, izņemot dažviet neapejamās peļķes, kuru dēļ mājās atnācu slapjām kājām:) Bet tas ir sīkums un gan jau rīt būs vēl lielāki plūdi!
Trīs iepriekšējās dienas šķita tik tukšas, nelietderīgi pavadītas, gluži kā nesen Aija rakstīja - "grābstīšanās"... Kad nekas nerisinājās no OBLIGĀTAJIEM darbiem, iesāku lasīt I. Jērumas "No Zentas līdz Zentai" (par Regīnu Devīti). Pēdējos gados tik reti iznāk "pieķerties" kādam romānam, bet nu īsā laikā šī jau otrā biogrāfiskā grāmata (pirmā bija par Āriju Iklāvu). Pirms tam es par šīm abām kundzēm zināju diezgan maz. Galvenais, ka man šie darbi "lasās" un ir jau arī subjektīvie momenti, jo ar Iklāvu esmu dzīvojusi vienā ielā (ļoti īsā), bet ar Devīti ir šis tas kopīgs interesēs:)
Un vēl paniekojos ar dekoratīvo caurumotāju, puspērlēm un strazām:

Bet šodien "aktivizējos" ārā:

Tā kā šodien skatījos gan uz zemi, gan uz mākoņiem:) - pamanīju gan strazdus, gan kādu interesantu tornīti ar kārava un erca zīmēm (diezin kas tur mīt?):