svētdiena, 2013. gada 15. decembris

Rīdzinieki, nerīdzinieki...

Man vienmēr šķitis, ka labi otram darīt to, pret ko nebūtu pretenzijas pašam. Hmm, vai tiešām daži lēmēji Rīgas domē paši arī vēlētos par kaut kādiem pakalpojumiem citā pilsētā maksāt dārgāk nekā vietējie? Pie tam Rīga ir valsts galvaspilsēta, kurā ikvienam valsts iedzīvotājam var iegadīties kādas darīšanas.

Lai vai kā, esmu padevusies... Protams, piekrītu, ka, neskaitot studentus, galvaspilsētā ir pietiekoši daudz iedzīvotāju, kuri nav deklarējušies un kuru nodokļi "aiziet"savai pilsētai, pagastam... Kaut izvēlētā metode man aizvien liekas absurda, plānojot nākamā gada budžetu, esmu piekāpusies un beidzot kļuvusi par rīdzinieci, kā arī ieguvusi Rīdzinieka karti:) Sākumā es gan cerēju, ka šo "pasākumu" atcels, tamdēļ īpaši nesteidzos, tad vēl arī pārvākšanās, slimošanas, un, skat, decembris klāt, un TV rāda, ka cilvēki stāv rindās pa trim stundām, salst... Mans pirmais mēģinājums deklarēties elektroniski neizdevās (laikam tāpēc, ka tas nebija darba laikā), tāpēc viss tālākais noticis neticami raiti:) Piektdien internetā tās lietas nokārtoju (ja kāds nezina, tad elektroniski tas ir bez maksas, ja dodas uz pašvaldību, jāmaksā trīs lati) un šodien, pēkšņi ieraugot internetā to, ko vajag, ka Rīdzinieka karti var saņemt arī Rīgas namu pārvalnieka sekojošos iecirkņos, devos uz tuvāko:) Man priekšā bija tikai četri cilvēki, taču aiz manis - viena ģimene, no kā secinām, ka kādam veicās arī bez rindas! Tāpēc arī nolēmu padalīties pieredzē, varbūt kādam tas vēl aktuāli:)

2 komentāri:

  1. Apsveicu ar jauniegūto statusu :-)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Paldies! Un šodien Rīdzinieka kartes uznāciens tiek pārcelts uz martu:)

      Dzēst