Turpinājums 30. jūlija ierakstam ...:)
Lai kā biju iecerējusi laikus sākt realizēt pasūtījuma izpildi, atlikās viss uz pēdējo brīdi, izņemot šablonu, par ko vienojāmies jau aprīlī:) Tomēr šī čubināšanās ap papīrdarbiem vienā no atvaļinājuma dienām bija kā ķirsītis uz kūciņas:) Nu es tak atrastu simts citas nodarbes, ja nebūtu solījusies:) Protams, taisīt pasūtījumu, nav tas pats, kas darīt pa savam, lai gan te mums, var teikt, bija askētisms dubultā:)
Viss bija forši, izņemot papīru, ar kuru nācās darboties... Bija zināmas bailes izbojāt, tāpēc izlēmu griezt caur kopiju (tas būs redzams tālāk - attēlā pie šokolādes kastītes gatavošanas). Izjutu, ka roka nav īsti formā klausīt, taču viņai nebija izvēles:D Un atklātnes griezums tapa diezgan ātri, ņemot vērā, ka darbs sanāca dubultā, ko uzskatāmāk parādīšu vēlāk. Man vienmēr patīk ievērtēt paper cut griezumus caur gaismu:
Superaskētismam ar to pietiktu, bet, nedaudz atkāpjoties no super-, paspēlējos ar variantiem:
Galvenais, ka te nekas nav speciāli spiests, griezts, - viss izcelts saulītē no arhīviem:) Vienojāmies par tālāko, vēl padiskutējām, zelta vai perlamutra puspērles...
... kuras ir absolūti nepieciešamas kastītei, lai cipari veidotu zīmīgo kāzu datumu... un darbs ap atklātni turpinās:)
Starp citu, es fanoju par abpusējo līmlenti!:) PVA es laikam esmu bez maz visu mūžu ienīdusi, un tomēr arī līmes zīmulis mēdz piešķirt nelīdzenumu plānam papīram, tāpēc ar līmlenti viss ir superīgi:) Neteikšu, ka jau gadu man rakstās par labajiem un sliktajiem pirkumiem... nav, nav man nekādu melnrakstu:D
Nebija tā īsti sarunāts, ka jābūt vienotai kompozīcijai, taču, domās ne reizi vien vizualizējot, ko un kā es varētu un spētu, man uzzīmējās sava kopbilde:) Tāpēc arī šokolādes kastītei izmantots tas pats šablons + to papildina datums:
Te tad redzams, kas ir kopija (izprintējums uz A4 lapas)... tikai ar to apgrūtinājumu, ka abas lapas nedrīkst saskavojot... tāpēc arī noņēmos ar locīšanu, lai ir kur pieķerties, aizķerties:)
Un tur arī nekādu problēmu:) Pēdējā attēlā redzams, kāpēc darbs dubultā... Nu var jau būt, ka man tikai spēka par maz?:) Bet apakšējam papīram cauri kārtīgi neizgriezās, tamdēļ visu laiku vēlreiz tie paši līkumiņi, līnijas:) No otras puses, nav jāsatraucas, ka, darbu beidzot, paspīdēs kāda zīmuļa līnija vai printera krāsa:)
Pirmoreiz taisīju kastīti bez pašas šokolādes, un vispār... nedaudz citādāk, kā agrāk... Te nu gan jāsaka, kastītei kā kastītei šis papīrs bija derīgāks, viss stingri ielocījās un labi turējās kopā bez līmes vai lentām:) Ienāca vēl prātā stūrus noapaļot:
Un gatavs!:)
Paldies draudzenei, manu relaksējošo mirkļu iniciatorei, jo ir tik neticami grūti saņemties, izrādās...:) Pirms atvaļinājuma likās, ka priekšā tik daudz laika, ka, uh! Taču izvirzīju sev citas prioritātes un dalība pār's konkursos (iecerētajos), kuri arī ieintriģēja tikpat ļoti, kā šis projekts, izpalika, jo solījusi jau biju sev vien...:)
Viss bija forši, izņemot papīru, ar kuru nācās darboties... Bija zināmas bailes izbojāt, tāpēc izlēmu griezt caur kopiju (tas būs redzams tālāk - attēlā pie šokolādes kastītes gatavošanas). Izjutu, ka roka nav īsti formā klausīt, taču viņai nebija izvēles:D Un atklātnes griezums tapa diezgan ātri, ņemot vērā, ka darbs sanāca dubultā, ko uzskatāmāk parādīšu vēlāk. Man vienmēr patīk ievērtēt paper cut griezumus caur gaismu:
Nebija tā īsti sarunāts, ka jābūt vienotai kompozīcijai, taču, domās ne reizi vien vizualizējot, ko un kā es varētu un spētu, man uzzīmējās sava kopbilde:) Tāpēc arī šokolādes kastītei izmantots tas pats šablons + to papildina datums:
Jocīgi ir ar tiem ''rokdarbiem'', vienu brīdi liekas, ka nevari neko nedarīt, visu laiku jādarbojas... un tad pēkšņi pienāk brīdis, kad nekam nevari pieķerties... vismaz man tā ir!
AtbildētDzēstKas par daudz, tas par skādi, tad es ātri "atēdos"... to varu attiecināt uz vairākām lietām (rokdarbiem, internetu, ēdienu u.t.t.)
DzēstUn tomēr, par laimi, papīrdarbos es mēdzu ļoti labi relaksēties, tāpēc uznāk arī tie labie brīži, kad bez tiem nevar, ka viss organisms pēc tiem kliedz:)