Sestdiena. "Maxima". (Bet tajā pat laikā dienai un veikalam būtiskas nozīmes nav:) ). Rinda pie kases. Man priekšā stāv māmiņa ar meitiņu, kurai varētu būt tuvu pie trim gadiem. Rinda ir rinda un izkārtojums, kā jau pieņemts veikalos, - orientējoties tieši uz jauno paaudzi: koņčiņas, šokolādītes... Un tas "strādā" arī šoreiz:) Mazā jau ir atradusi, ko grib un bez kā nevar:D Mamma kaut ko sāk gudri runāt par zobu un vēdersāpēm, mazā - samiedz acis; mamma turpina tādā pat garā, bet mazā jau mīmikai pievieno noliedzošas skaņas... Jā, cik tad vairs tālu, ka būs kājas sitiens pie zemes, krišana uz grīdas un pārējie 28 plāni:D Bet mamma vairs neko nesaka, kastīte ar ledenītēm jau guļ uz lentes, mazā rāma, bet, kad mamma samaksājusi, meituks dārgumu saspiedis cieši saujā un noskatās uz visiem apkārtējiem ar uzvaras un pārākuma skatienu:)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru