Februāra vidus. Dēls skatījās "Titāniku" un ieinteresējās par vēsturiskajiem faktiem, kas saistīti ar kuģi...
Februāra beigas. Irēnas blogā izlasīju nedaudzās rindas par grāmatu un acumirklī sapratu, ka tas būtu labs iemesls, lai pārtrauktu ieilgušo pauzi romānu lasīšanā. Bez tam uzreiz ienāca prātā, ka saturs varētu būt saistošs visai ģimenei.
Marta vidus. Lasu. Un saprotu, ka ticēt mēs varam tikai sev. Un arī tas tik relatīvi, jo, ja gadīsies iekļūt psihotropo ieroču staros, smadzenes mums pārkārtos tā, kā citiem būs vajadzīgs...
"Iztēlē apgāziet savu istabu uz sāniem un iedomājieties, kur sakritīs mantas un mēbeles un kādā veidā jūs varēsiet aizkļūt līdz durvīm, turklāt neaizmirstiet šim haosam pievienot stiprus grūdienus, un iegūsiet priekšstatu, kas tur notika un kā jutās cilvēki. Pasažieri nebija sagatavoti ekstremālai jūras katastrofas situācijai, kura fiziski bija daudz briesmīgāka nekā "Titānika" bojāeja - tas grima daudz ilgāk, un nebija drausmīgās šūpošanās un nāvējošās sānsveres, kas neļauj pārvietoties."
"Tā Daugavpilī, vecajā Dinaburgas cietoksnī, sāka sagatavot pirmos armijas speciālistus, kuriem bija paredzēts strādāt ar psihotropajiem ieročiem.
- Kāpēc slepenie materiāli nonāca tieši šajā cietoksnī, nevis VDK slepenajos arhīvos? - kolēģe nelikās mierā.
- (..) Varbūt tāpēc, ka no hitleriešu arhīva kļuva zināms par vairākiem centriem uz Zemes, kuros citplanētieši uzlādējas enerģiju. Lai arī mums tas liksies paradoksāli, taču šajos sevišķi slepenajos dokumentos norādītas koordinātas, kurās vienā rindā ar Ēģiptes piramīdām un Bermudu salām atrodas arī Dinaburgas cietoksnis... "
"Krievi, kara laikā pārcietuši milzīgus zaudējumus, nolēma pat netērēt vecus kuģus un , saņēmuši sabiedroto piekrišanu, izkaisīja savas trofejas Baltijas jūrā vien simts metru dziļumā. Tas ir kaut kur Latvijai piederošajā jūras teritorijā un pie Dānijai piederošās Bornholmas salas."
"Pie Latvijas krastiem vien, netālu no Liepājas, ir nogremdēts milzīgs daudzums šāviņu ar ķīmisku pildījumu. Un tas tiek turēts stingrā slepenībā. ASV un Anglija ir pagarinājušas slepenības zīmogu līdz divtūkstoš septiņpadsmitajam gadam. Jaunā Krievija rīkojās citādi. (..) Izrādījās, ka ķīmiskie ieroči ir izkaisīti gar Latvijas krastu, septiņdesmit kilometru attālumā no Liepājas, simts metru dziļumā.
- Cik daudz tādu šāviņu ir Latvijai piederošajos Baltijas jūras ūdeņos?
- Pieci tūkstoši. "
"Pētot iprītu jeb, kā to sauc zinātnieku aprindās, sinepju gāzi, viņa (profesore Auerbaha) pierādīja, ka pat mikroskopiska šīs indīgās vielas deva, nokļūstot dzīvā organismā, spēj izraisīt ģenētiskā koda bojājumus un mutācijas trešajā vai ceturtajā paaudzē. Lūk, ar ko bija pildīti šāviņi, kas gulēja jūras dibenā netālu no Liepājas."
"Ar stingru apņēmību izrēķināties ar nekauņu Karlovs devās pazemē, kur divdesmit divu metru dziļumā atradās viņa slepenā laboratorija. (..) "Vai šie cilvēki maz zina, kāda enerģija palaikam valda virs galvas?" apakšpulkvedis prātoja. "Daži jūt nespēku un droši vien to izskaidro ar magnētisko vētru uz Saules, kuras atbalsis aizsniedzas līdz pat Skrundai.(..) Viņi pat iedomāties nevar, ka saulei ar to nav nekāda sakara un reizēm apkārt krustām šķērsām šaustās ļoti augstas frekvences stari, kas bez žēlastības apstaro vietējos iedzīvotājus.""
Citāti no M. Kalandarova grāmatas "Vīza uz dzelmi. Ārpus atļautās robežas"
P.S. 1. Marta beigās Rīgā būs skatāma unikāla ceļojošā izstāde par "Titāniku".
P.S. 2. Cits skatījums uz filmu "Titāniks".
Februāra beigas. Irēnas blogā izlasīju nedaudzās rindas par grāmatu un acumirklī sapratu, ka tas būtu labs iemesls, lai pārtrauktu ieilgušo pauzi romānu lasīšanā. Bez tam uzreiz ienāca prātā, ka saturs varētu būt saistošs visai ģimenei.
Marta vidus. Lasu. Un saprotu, ka ticēt mēs varam tikai sev. Un arī tas tik relatīvi, jo, ja gadīsies iekļūt psihotropo ieroču staros, smadzenes mums pārkārtos tā, kā citiem būs vajadzīgs...
"Iztēlē apgāziet savu istabu uz sāniem un iedomājieties, kur sakritīs mantas un mēbeles un kādā veidā jūs varēsiet aizkļūt līdz durvīm, turklāt neaizmirstiet šim haosam pievienot stiprus grūdienus, un iegūsiet priekšstatu, kas tur notika un kā jutās cilvēki. Pasažieri nebija sagatavoti ekstremālai jūras katastrofas situācijai, kura fiziski bija daudz briesmīgāka nekā "Titānika" bojāeja - tas grima daudz ilgāk, un nebija drausmīgās šūpošanās un nāvējošās sānsveres, kas neļauj pārvietoties."
"Tā Daugavpilī, vecajā Dinaburgas cietoksnī, sāka sagatavot pirmos armijas speciālistus, kuriem bija paredzēts strādāt ar psihotropajiem ieročiem.
- Kāpēc slepenie materiāli nonāca tieši šajā cietoksnī, nevis VDK slepenajos arhīvos? - kolēģe nelikās mierā.
- (..) Varbūt tāpēc, ka no hitleriešu arhīva kļuva zināms par vairākiem centriem uz Zemes, kuros citplanētieši uzlādējas enerģiju. Lai arī mums tas liksies paradoksāli, taču šajos sevišķi slepenajos dokumentos norādītas koordinātas, kurās vienā rindā ar Ēģiptes piramīdām un Bermudu salām atrodas arī Dinaburgas cietoksnis... "
"Krievi, kara laikā pārcietuši milzīgus zaudējumus, nolēma pat netērēt vecus kuģus un , saņēmuši sabiedroto piekrišanu, izkaisīja savas trofejas Baltijas jūrā vien simts metru dziļumā. Tas ir kaut kur Latvijai piederošajā jūras teritorijā un pie Dānijai piederošās Bornholmas salas."
"Pie Latvijas krastiem vien, netālu no Liepājas, ir nogremdēts milzīgs daudzums šāviņu ar ķīmisku pildījumu. Un tas tiek turēts stingrā slepenībā. ASV un Anglija ir pagarinājušas slepenības zīmogu līdz divtūkstoš septiņpadsmitajam gadam. Jaunā Krievija rīkojās citādi. (..) Izrādījās, ka ķīmiskie ieroči ir izkaisīti gar Latvijas krastu, septiņdesmit kilometru attālumā no Liepājas, simts metru dziļumā.
- Cik daudz tādu šāviņu ir Latvijai piederošajos Baltijas jūras ūdeņos?
- Pieci tūkstoši. "
"Pētot iprītu jeb, kā to sauc zinātnieku aprindās, sinepju gāzi, viņa (profesore Auerbaha) pierādīja, ka pat mikroskopiska šīs indīgās vielas deva, nokļūstot dzīvā organismā, spēj izraisīt ģenētiskā koda bojājumus un mutācijas trešajā vai ceturtajā paaudzē. Lūk, ar ko bija pildīti šāviņi, kas gulēja jūras dibenā netālu no Liepājas."
"Ar stingru apņēmību izrēķināties ar nekauņu Karlovs devās pazemē, kur divdesmit divu metru dziļumā atradās viņa slepenā laboratorija. (..) "Vai šie cilvēki maz zina, kāda enerģija palaikam valda virs galvas?" apakšpulkvedis prātoja. "Daži jūt nespēku un droši vien to izskaidro ar magnētisko vētru uz Saules, kuras atbalsis aizsniedzas līdz pat Skrundai.(..) Viņi pat iedomāties nevar, ka saulei ar to nav nekāda sakara un reizēm apkārt krustām šķērsām šaustās ļoti augstas frekvences stari, kas bez žēlastības apstaro vietējos iedzīvotājus.""
Citāti no M. Kalandarova grāmatas "Vīza uz dzelmi. Ārpus atļautās robežas"
P.S. 1. Marta beigās Rīgā būs skatāma unikāla ceļojošā izstāde par "Titāniku".
P.S. 2. Cits skatījums uz filmu "Titāniks".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru