Jūniji ir vieni no mēnešiem ik gadu, kad darbu darbi gaida savu kārtu un mans iekšējais mēģinājums aizbraukt tobrīd līdz tulpjukokam Salaspilī tā arī iegrima kādas lietainas sestdienas peļķē:(, bet tomēr es tur biju mēnesi vēlāk:) Tulpjukoku nemeklēju, bet varbūt tomēr atradu?
Arī Rožu diena tad bija jau garām, bet dažas vēl pietiekoši daiļas:
Ērkšķi ne tikai rozēm, - jau pie ieejas sagaidīja liels kaktuss un mūsu ievērību guva arī čorīzijas stumbrs:
Dārzs gan bija palicis bez celiņiem, jo šobrīd top ne tikai jaunā oranžērija.
Gan jau Salaspils tulpjukoks uzplauks arī vienpadsmito un divpadsmito reizi, un es to redzēšu!!! Vai arī izdosies to ieraudzīt kādā piemājas dārzā, jo koks atrodams arī Bakker piedāvājumā:)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru